Tieslietu ministrija (TM) ir sagatavojusi izmaiņas Maksātnespējas likumā, paredzot, ka tajā tiks precizēta juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme, tas ir, noteikts saistību neizpildes termiņš - divi mēneši.
TM: Parādnieka maksātnespējas pieteikums būs jāiesniedz divu mēnešu laikā (41)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tādā veidā tiks noteikts nepārprotams termiņš, kura laikā, neizpildot saistības, juridiskajai personai ir jāiesniedz parādnieka maksātnespējas pieteikums, pretējā gadījumā rēķinoties ar no tā izrietošajām tiesiskajām sekām. Jāatzīmē, ka patlaban likumā netiek precizēts, pēc cik ilga laika ir jāiesniedz parādnieka pieteikums.
Atkarībā no maksātnespējas procesa uzsākšanas patlaban maksātnespējas procesu reglamentē trīs dažādi likumi - likums «Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju», iepriekšējais Maksātnespējas likums, kas savu spēku zaudēja 2010.gada 1.novembrī, kā arī tagadējais likums.
Tādā veidā maksātnespējas procesu norisē iesaistītajiem - administratoriem, tiesām, kreditoriem - katrā atsevišķā maksātnespējas procesā var nākties vadīties no atšķirīgu likumu normām, rodoties kļūdām tiesību normu piemērošanas un interpretācijas jautājumos.
Likumprojekts paredz, ka tie maksātnespējas procesi, kuri ir uzsākti un notiek saskaņā ar minēto likumu normām, tiks pabeigti paātrinātā kārtībā - viena līdz divu gadu laikā - vai arī šiem maksātnespējas procesiem būs jāpiemēro spēkā esošā Maksātnespējas likuma normas.
Lai nodrošinātu uzsākto bankrota procedūru pabeigšanu pārejas noteikumos norādītajā termiņā, administratori tiks atcelti no procesa, ja Maksātnespējas administrācija neradīs objektīvus iemeslus termiņa nokavējumam.
Tāpat turpmāk administratora atlīdzībai tiks pieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - summa, kuru administrators saņem kā atlīdzību, sastāda Maksātnespējas likumā noteiktā atlīdzība un PVN.
Izmaiņas skars arī parādnieka mantas pārdošanas jautājumu. Proti, ne visos gadījumos administratoram objektīvu iemeslu dēļ ir iespējams pārdot parādnieka mantu sešu mēnešu laikā no maksātnespējas procesa pasludināšanas, savukārt kreditoru sapulces sasaukšana palielina procesa izmaiņas.
Turpmāk administratoram tiks dotas tiesības pagarināt mantas pārdošanas termiņu par ne vairāk kā sešiem mēnešiem, norādot izvēlētā pagarinājuma pamatojumu. Tomēr, ja kreditori izteiks iebildumus par mantas termiņa pagarināšanu, administratora ierosinājums tiks izskatīts kreditoru sapulcē.
Tāpat turpmāk depozīts būs jāmaksā arī fizisko personu maksātnespējas procesa ierosināšanai. Tas tiks noteikts divu minimālo mēnešalgu apmērā.
Kā norāda TM, Maksātnespējas likumā patlaban nav noteikts rīcības modelis, ja fiziskajai personai ir pasludināts maksātnespējas process, taču kreditori nav pieteikušies. Turpmāk tiesai tiks dotas tiesības pieņemt lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu un parādnieka atbrīvošanu no saistībām.
Papildus, lai tiktu izslēgti gadījumi, kad administrators ir atzinis kreditora prasījumu, taču paralēli noris tiesvedība par šī parāda piedziņu, likumprojektā tiesai ir dotas tiesības apturēt tiesvedību, kamēr administrators pieņem lēmumu par kreditoru prasījumu atzīšanu.
TM preses sekretāre Sigita Vasiļjeva paskaidroja, ka vēl nav konkrēti zināms, kad minētais likumprojekts tiks skatīts valsts sekretāru sanāksmē.