Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Mediācija – palīgs konfliktu risināšanā

FOTO: ITAR-TASS/Scanpix

Lielāki vai mazāki, asāki vai ne tik asi, konflikti ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Ar tiem mēs saskaramies gan ģimenes lokā, gan darba vietā, gan arī citās sadzīves situācijās. Ne vienmēr konflikti ir vērtējami negatīvi - ir situācijas, kurās tie var kalpot par motivāciju uzlabot līdzšinējo sistēmu, tie var palīdzēt dzimt kādai labai idejai, vai rast risinājumu ieilgušai problēmsituācijai.

Dažādiem konfliktiem var rast dažādus risinājumus. Ir iespējams izrunāties, līdz nonākam pie abām pusēm pieņemama rezultāta. Ir iespējams cīnīties visiem spēkiem par savu taisnību, pat vēršoties pret otru strīdā iesaistīto pusi tiesas ceļā. Ir iespējams vienkārši atmest visam ar roku un samierināties. Taču ir iespējams arī nolīgt mediatoru, kas var palīdzēt pusēm risināt konstruktīvas sarunas un nonākt pie abām pusēm pieņemama risinājuma.

Kas ir mediācija?

«Latvijā šobrīd cilvēki lielākoties nav informēti par mediācijas procesa priekšrocībām», stāsta Ieva Ramiņa, «cilvēki parasti meklē mediatora palīdzību tikai tad, ja to iesaka valsts iestādēs vai kādai no strīdā iesaistītajām pusēm pazīstama persona ar mediāciju ir saskārusies jau iepriekš un ir izskaidrojusi tās priekšrocības.» Mediācija ir strīdu risināšanas process, kurā konfliktā iesaistītās puses ar trešās, neitrālas personas jeb mediatora palīdzību, cenšas atrast abpusēji apmierinošu risinājumu. Mediācija rosina pašus strīdniekus uz diskusijām, izrunāšanos un strīda risināšanu. Līdz ar to mediācijas process bieži vien ir ātrāks, lētāks un, kas nav mazsvarīgi – arī elastīgāks veids, kā risināt konfliktus. Tikai pašas strīdā iesaistītās puses nosaka šī procesa noriti un rezultātu, neviens cits nenosaka, kāds ir strīda risinājums, kā tas notiek tiesas procesā. «Tiesā lietas risinājumu nosaka tiesnesis, kā rezultātā vienmēr kāda no pusēm būs zaudētāja, «skaidro Ieva Ramiņa, «mediācijas procesā lēmumus pieņem paši medianti jeb strīdā iesaistītās puses.» Mediāciju var izmantot gan papildus tiesas procesam, gan arī kā tā alternatīvu, ja abas konfliktā iesaistītās puses ir ieinteresētas sekmīgā strīda atrisināšanā.

Mediācija ir piemērota gan privātpersonām, piemēram, ģimenes strīdu risināšanai, gan arī komerciāliem strīdiem, risinot nesaskaņas biznesa vidē.

Kas ir mediators?

Mediators ir neitrāla, strīdā neiesaistīta, persona un neatbalsta nevienu no strīdā iesaistītajām pusēm. Mediatora uzdevums ir palīdzēt strīdniekiem ieklausīties vienam otrā un darboties kopā, lai rastu risinājumu. «Pirmkārt un galvenokārt, pusēm jāsaprot, ka mediators nav tiesnesis un nepieņems lēmumu viņu vietā, bet gan vadīs pārrunu procesu, kura rezultātā puses pašas centīsies nonākt pie risinājuma», skaidro Ieva Ramiņa. Mediācijas procesā mediators nekad nepieņem vienas vai otras puses nostāju, kā arī nenorāda, kurš rīkojies pareizi un kurš – nepareizi. Mediators vienmēr ciena abas konfliktā iesaistītās puses un ļauj tām pašām izlemt, kā strīdu risināt. Viņš ievēro konfidencionalitāti un neizpauž mediācijas procesā iegūto informāciju trešajām personām. Tāpat arī mediators nemudina un nespiež nevienu no pusēm parakstīt vienošanos, kamēr viena no pusēm nepiekrīt –vienošanās ir noslēdzama tikai tad, kad abas puses ir vienojušās par strīda iznākumu. Mediācijas procesā mediators palīdz pusēm vispusīgi pārrunāt dažādus veidus, kā konflikts būtu risināms, līdz strīdā iesaistītās puses atrod kompromisu.

Kā notiek mediācija?

Vispirms strīdā iesaistītās puses tiek aicinātas uz kopēju ievada sesiju, kuras laikā mediators paskaidro pusēm, kā noritēs mediācijas process. Tam seko pirmā kopējā mediācijas sesija, kuras laikā puses dalās ar savām domām par strīdu. Tālāk seko individuālas mediācijas sesijas ar katru no strīdā iesaistītajām pusēm. Tās ir ļoti būtiskas, jo to laikā strīdā iesaistītās puses var nebaidīties atklāt informāciju, ko dažādu iemeslu dēļ nevarēja izdarīt otras puses klātbūtnē. «Šeit svarīgi atcerēties, ka mediators ievēro konfidencionālitāti ne tikai attiecībā pret trešajām personām, bet arī neizpaudīs vienai pusei otras izpausto informāciju, ja tā pati nedos savu piekrišanu», norāda Ieva Ramiņa. Var pietikt ar vienu privātu sesiju, taču var būt nepieciešamas arī vairākas sesijas. Visbeidzot atkal visas konfliktējošās puses tiek aicinātas uz kopēju sesiju, kuras laikā tiek pārrunātas beidzamās detaļas, notiek kopēja vienošanās par strīda risinājumu, kā arī vienošanās parakstīšana.

Ko vērts pārdomāt strīdniekiem?

Būtiski katrai no strīdā iesaistītajām pusēm ir pārdomāt, ko tās vēlas panākt strīda rezultātā. Būs ļoti grūti vai pat neiespējami rast risinājumu, ja kāda no pusēm iziet uz principu un kategoriski uzstāda savu prasību, nebūdama gatava piekāpties ne par mata tiesu. «Strīdus risināt vienmēr ir sarežģīti un nevar nošķirt, kurš strīds risināms vieglāk, «skaidro Ieva Ramiņa, «taču jebkura strīda risināšanu padara vieglāku tas, ja strīdā iesaistītās puses jau sākotnēji apzinās, ka to interesēs ir nonākt pie abām pusēm izdevīga risinājuma – proti, puses atsakās no kaujinieciskas nostājas un saprot, ka tām jādarbojas kopīgi, lai rastu risinājumu.» Abiem strīdniekiem ir arī vērts pārdomāt, kā rīkosies situācijā, ja mediācijas procesā neizdosies panākt abpusēji apmierinošu vienošanos. Vai kāda no pusēm vērsīsies tiesā? Vai sūdzēsies kādā citā instancē? Vai pametīs darbu, vai ģimeni? Vai atmetīs ar roku un nedarīs neko? Svarīgi ir saprast, kāda ir alternatīva, ja neizdosies vienoties. Tas dos skaidru priekšstatu par to, cik kurš ir gatavs piekāpties, jo ir saprotams, ka neviens nepiekritīs uz vienošanos, kas piedāvā sliktāku variantu nekā viņa iespējamā alternatīva. «Iesaku neuztvert visu emocionāli, bet censties uzklausīt arī otras puses viedokli,» iesaka Ieva Ramiņa, «neatverot sevi otras puses viedokļa uzklausīšanai pie kopīga risinājuma nonākt būs grūti.»

Mediācijas priekšrocības:

  • Izmaksu ietaupīšana. Izmantojot mediāciju, strīda atrisināšana izmaksās lētāk nekā lietas izskatīšana tiesā.

  • Laika ekonomija. Ņemot talkā mediāciju, būs nepieciešams krietni mazāk laika konflikta atrisināšanai.

  • Konfidencionalitāte. Strīda privāta izskatīšana ir būtiska, ja ir bažas par reputāciju, kā arī ja ir vēlme konfliktu risināt piesaistot pēc iespējas mazāk citu cilvēku.

  • Attiecību saglabāšana. Konflikta ātrais risināšanas process un ne pārāk formālā gaisotne mazina spriedzi, kas var būt par iemeslu attiecību galējai sabojāšanai, risinot strīdu ilgstošā tiesas procesā.

  • Win-win risinājums. Mediācijas procesā strīdam var rast abpusēja ieguvuma rezultātu, jo tiek ņemtas vērā strīdā iesaistīto pušu ilglaicīgas intereses.

  • Augsts pušu apmierinātības līmenis. Jo pašas strīdā iesaistītās puses risina strīdu, kā arī pieņem galējo lēmumu.

Mediācijas trūkumi:

  • Iespējams, veltīgi iztērēti resursi. Vienmēr būs arī tādi strīdi, kuros konfliktā iesaistītās puses nevarēs rast apmierinošu risinājumu.

  • Nav piespiedu funkcijas. Kaut gan mediācijā abas strīdā iesaistītās puses paraksta rakstisku vienošanos, mediatoram nav tiesību likt vienošanos ievērot piespiedu kārtā.

Rakstu sagatavoja Aleksandra Jātniece-Labucka, izmantojot materiālus no grāmatas Jānis Bolis «Mediācija».

Konsultē mediatore un zvērināta advokāte Ieva Ramiņa, zvērinātu advokātu birojs «Ramiņa un Arājs».

Redaktors iesaka