Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10937127t1hfd8d.jpg)
Šīs nedēļas viens no karstākajiem tematiem ir apkures rēķini. Tie pieauguši tiktāl, ka - maksāt tos vai nē- jādomā pat čaklākajiem maksātājiem, jo var gadīties, ka jāatdod visa pensija vai alga.
Taču arī tie, kuri maksā regulāri, nevar būt pārliecināti, ka viņiem siltums būs. Jo izlemt nemaksāt var kāds kaimiņš, bet šādos gadījumos draud atslēgt siltumu visai mājai, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma».
Neefektīvajai cīņai ar parādniekiem pierādījumu netrūkst - lielāki vai mazāki parādi ir teju katrai mājai, ne reizi vien stāstīts par gadījumiem, kad godīgiem maksātājiem nākas segt kaimiņu parādus, lai tiktu pie siltuma. Kā izvairīties no šādām situācijām, tiek prātots jau gadiem, taču pagaidām risinājuma nav.
Cik bezspēcīgā situācijā var nonākt cilvēki, kas katru mēnesi godīgi maksā rēķinus, vislabāk ilustrē piemērs ar māju Anniņmuižas bulvārī 86. Šajā ēkā dzīvokļu īpašnieki ir čakli rēķinu maksātāji. Taču viena dzīvokļa saimnieks ir bankrotējis un uzsācis fiziskās maksātnespējas procesu.No 2010.gada par šo dzīvokli sakrājies teju 2000 latu liels parāds.Dzīvoklis jau sen pārdots, tajā dzīvo jauni saimnieki, taču parāds palicis un pa šo laiku vēl pat pieaudzis. AS «Rīgas siltums» iedzīvotājiem sūta vēstules par apkures atslēgšanu visai mājai. Iedzīvotājiem lielas izvēles nav, jo likumā rakstīts, ka par pakalpojumu apmaksāšanu atbildīgs «dzīvokļu īpašnieku kopums», uz ko mēdz atsaukties arī apsaimniekotāji, piebilstot, ka viņi ir tikai starpnieki, un sveši parādi viņiem nav jāmaksā.
«Latio Namsaimnieks» valdes priekšsēdētājs Aigars Gontarevs norāda, ka tā ir ļoti ērta pozīcija - slēpties aiz jaunā termina, kas ieviests šajā nozarē līdz ar likumdošanas izmaiņām un liekot parādus nomaksāt pārējiem mājas iedzīvotājiem.
Ir arī gadījumi, kad parāds sakrājies apsaimniekotāja negodprātīgas rīcības rezultātā. Lai novērstu šādas situācijas Ekonomikas ministrijai padomā divi paņēmieni - 1.Obligātā civiltiesiskā apdrošināšana apsaimniekotājiem, kas nozīmē - ja nauda pazūd, to atlīdzina apdrošinātāji. 2.Speciāls konts, kuram pārvaldnieki netiek klāt.
Plašāk skaties «Panorāmas» sižetā!