Augstākās izglītības padome (AIP) uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav ievērojusi iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasības, izvēloties auditorfirmu Eiropas Sociālā fonda projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» novērtējumam, aģentūru LETA informēja AIP sekretariātā.
LETA jau ziņoja, ka SIA «Deloitte Latvia» ministrijā iesniedza audita ziņojums par AIP īstenoto Eiropas Sociālā fonda projektu «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai», kam ir ierobežota pieejamība.
AIP norāda, ka IZM iepirka konsultantu pakalpojumus un nevis audita veikšanu, tādēļ šajā gadījumā bija jāsludina atklāts konkurss ar neierobežotu pretendentu loku. »«Līdz ar nelikumīgu auditorkompānijas izvēles procesa faktu pastāv augsts risks, ka SIA «Deloitte Latvia» konsultantu ziņojuma saturs un slēdzieni ir iepriekš ar IZM atbildīgajām amatpersonām saskaņoti, lai attaisnotu izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa publiskos izteikumus attiecībā gan uz AIP, gan uz tās īstenoto ESF Projektu,» akcentē padome.
Vienlaikus AIP uzskata, ka par IZM neizdarības ķīlniekiem ir kļuvuši vairāki tūkstoši Latvijas augstskolu un koledžu studentu, to skaitā arī topošie absolventi. Padome arī vērš uzmanību uz to, ka Ķīlis ir gan AIP loceklis, gan projekta vadības komitejas loceklis, bet kopš atrašanās ministra amatā viņa komunikācija ar AIP bijusi teju nekāda.
AIP vēlas saņemt atbildes no ministrijas par to, kas ir ziņojuma patiesais autors, kurš atbild par ziņojumā rakstīto. Padome arī norāda, ka viņi kā projekta īstenotāji nemaz nav iepazīstināti ar auditora ziņojumu, tādējādi tiek ierobežotas AIP tiesības paust savu argumentētu viedokli. «Tas vedina uz domām, ka šajos dokumentos ir kaut kas slēpjams gan no projekta īstenotājiem, gan no visas Latvijas augstākās izglītības sabiedrības, kas savukārt rada aizdomas par ziņojuma autoru manipulācijām ar faktiem un dokumentiem. Turklāt tas viss ir veikts par nodokļu maksātāju naudu. Par tēriņu lietderību minētajām konsultācijām vēl ir jāpārliecinās atbildīgajām iestādēm,» uzsver AIP.
Padome arī norāda, ka minētie «būtiskie auditora secinājumi», «normatīvo aktu pārkāpumu pazīmes» un «informācija par projekta īstenošanu saistošo dokumentu noteikumu nekonsekvenci un piemērošanas pārkāpumu gadījumiem» ietver gan informāciju par reāliem faktiem, kuriem ir dota patiesībai neatbilstoša un tendencioza interpretācija, gan acīmredzami kļūdainus apgalvojumus.
AIP arī domā, ka IZM paziņojuma jēga saistībā ar projektu ar lielu varbūtību esot mēģinājums novērst sabiedrības uzmanību no pašas IZM un tās «amatpersonu bezprecedenta rīcības, novēlojot un neticamā veidā sarežģījot Augstskolu likumā noteikto pāreju no augstākās izglītības studiju programmu uz studiju virzienu akreditāciju».
AIP apgalvo, ka ESF projektam adresēto pārmetumu un šaubu cēlonis ir nespēja vai nevēlēšanās iedziļināties ESF projekta īstenošanas mērķos, uzdevumos un kvalitātes novērtēšanas sistēmas pārejas perioda noteiktajā specifikā. ESF projekta rezultāti kopā ar augstskolu un koledžu komentāriem, precizējumiem un progresa ziņojumiem esot sagatavoti iesniegšanai Studiju akreditācijas komisijai, lai tā bez kavēšanās varētu sākt studiju virzienu akreditācijas procesu.
Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par risinājumiem saistībā ar Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» datu tālāku izmantošanu akreditācijas procesā, šodien preses brīfingā sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Valdība šo jautājumu skatīs 26.februāra sēdē. Tiks piedāvāti trīs varianti. Pirmais - akreditācijas procesa turpināšana, izmantojot projekta rezultātus, otrais - akreditācijas procesa turpināšana, daļēji izmantojot projekta rezultātus, bet trešais - akreditācijas procesa turpināšana, neizmantojot projekta rezultātus. «Katram no šiem variantiem ir savi riski,» sacīja Ķīlis.
Auditora analīze gan ir attiecināma uz izlases kārtā veiktajām projekta dokumentu un informācijas pārbaudēm, un pastāv augsts risks, ka projekta dokumentācija, iespējams, satur papildu trūkumus, neatbilstības un pazīmes par pārkāpumiem, kas nav ietverti ziņojumā. Auditors norāda, ka projekta uzraudzības un vadības mehānismā trūkumu dēļ konstatētas normatīvo aktu pārkāpumu pazīmes, par ko paredzēta juridiskā atbildība - disciplināratbildība, civiltiesiskā atbildība, kriminālatbildība. Tāpat konstatēti ar projekta īstenošanu saistošo dokumentu, īpaši metodoloģijas un projekta iesnieguma, noteikumu nekonsekvence un piemērošanas pārkāpumu gadījumi.
Vērtējot auditoram pieejamos projekta materiālus kopsakarā ar projektā īstenotajām darbībām, auditori secinājuši, ka projekta laikā netika nodrošināta pietiekami stingra iekšējā un ārējā kontrole, kas ietvertu atbilstošu uzraudzību un pārbaudes, kā arī pienākumu nošķiršanu.
Ziņojumā arī norādīts, ka AIP un Valsts izglītības un attīstības aģentūra (VIAA) ir pilnībā atbildīga par vienošanās paredzēto saistību savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi projekta īstenošanas gaitā. No tā izriet, ka AIP atbild par jebkādām projekta īstenošanas gaitā pieļautajām neatbilstībām un pārkāpumiem neatkarīgi no tā, ka šāda neatbilstība vai pārkāpums ir radies projekta īstenošanā iesaistītā partnera rīcības rezultātā. Savukārt VIAA saskaņā ar normatīvajiem aktiem projektā veica regulāras pārbaudes. Auditora ieskatā, projekta uzraudzība un kontrole no atbildīgās institūcijas - VIAA - puses netika īstenota pietiekamā apmērā un kvalitātē, kā to nosaka spēkā esošie normatīvie akti.
Tāpat ziņots, ka, pamatojoties uz projekta rezultātiem, bija iecerēts veikt studiju virzienu akreditāciju. To, ka Augstākās izglītības studiju programmu izvērtējums nav izmantojams, pavēstījis izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Aizdomas par nepilnīgi veiktu darbu apstiprinot auditorfirmas SIA «Deloitte Latvia» veiktā audita rezultāti, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga».
Ķīlis solīja, ka vērsīsies Ģenerālprokuratūrā, jo auditori, pārbaudot Jāņa Vētras vadītās AIP darbu, saskata tur arī varbūtējus krimināla rakstura pārkāpumus. Ķīlis un viņa Reformu partijas biedri Saeimā prasīšot izvērtēt Vētras darbību un līdz ar to arī Vētras turpmāku atbilstību amatam, vēsta «Nekā personīga».
Auditori secinājuši, ka projekta idejas tapšanā, vēlāk tā gatavošanā un pēc tam arī izpildē un uzraudzībā figurējušas vienas un tās pašas amatpersonas, īpaši Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji, informē raidījums. Nepilnības konstatētas arī augstskolu studiju programmu vērtēšanas metodoloģijā, kas vēl nebija apstiprināta, kad izvērtēšana jau bija sākusies. Vietējie un ārvalstu eksperti esot saņēmuši atšķirīgus vērtēšanas norādījumus.
Tāpat auditori vērsuši uzmanību uz būtiskiem interešu konfliktiem studiju vērtēšanā, kad konkrētas augstskolas vai studiju programmas vērtējuši eksperti, kas paši ir saistīti ar noteikto augstskolu. Dažiem ekspertiem neesot bijusi atbilstoša kvalifikācija vai darba pieredze, pārkāpumus un nepilnības uzskaita raidījums.
«Tas viss nozīmē to, ka mēs patiesībā īsti neko nevaram izmantot no tā izvērtējuma! Līdzība ir tāda, ka jūs rokat un visur ir! Kur vien parok, tur atrod kaut kādas problēmas, jautājumus, kļūdas, nepilnības, un to skaits sāk augt un augt,» raidījumā uzsvēra ministrs.
Kā ziņots, Ķīlis ir paziņojis, ka AIP varētu būt pašrocīgi labojusi un tādējādi viltojusi ārzemju ekspertu veikto augstskolu studiju programmu novērtējumu. Savukārt AIP vadītājs Jānis Vētra noliedz, ka AIP būtu viltojusi ekspertu vērtējuma datus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, un izskanējušo informāciju uzskata par nepatiesu.
Ķīlis arī ir izteicies, ka pastāv nopietna varbūtība, ka saistībā ar iespējamo datu viltošanu būs jāatdod AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» ieguldītie līdzekļi - aptuveni viens miljons latu.
