Latvijas vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociācijas atbilde Ķīlim (11)

Savā atbildes rakstā (publicēta 08.februārī, žurnāliste Laura Zaharova, LETA) «Ķīlis aicina mūzikas skolotājus piedāvāt alternatīvu mācību priekšmetu stundu samazinājumu» Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis aicina Latvijas vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociāciju (LVIIMSA) piedāvāt, kuram mācību priekšmetam samazināt stundu skaitu, lai mūzikai saglabātu divas obligātās mācību stundas nedēļā.

Piedāvājam vēlreiz lasītājiem iepazīties ar ministra atbildes raksta saturu un asociācijas valdes locekļa asoc. profesora Arvīda Platpera kopējo asociācijas biedru apkopoto viedokļa komentāru:

(Roberts Ķīlis) «Acīmredzot visi nonāksim līdz tam, ka mūzikas skolotājiem vajadzēs teikt, ka mums nevajag otru svešvalodu. Ja viņi varbūt ir gatavi tā deklarēt, ka nevajag otru svešvalodu, tad varbūt ir jānāk ar šādiem paziņojumiem - ka mēs, mūzikas skolotāji, uzskatām, ka mūzika ir svarīgāka un matemātiku var nemācīt vai mazāk mācīt, vai nevajag otru svešvalodu, bet vajag mūziku,» sarunā ar aģentūru LETA sacīja Ķīlis.

(Arvīds Platpers) A.god. ministra kungs! 1) Svarīgs akcents spēju un augstāko domāšanas prasmju attīstības sfērā ir konstatējums, ka tās ir jāattīsta jau no mazotnes. Zināšanas var krāt visu mūžu, turpretī laiks, kas dots spēju attīstīšanai ir visnotaļ ierobežots - labākie ir bērnības gadi un tieši muzicēšana un instrumentu spēle ir visefektīvākais līdzeklis mērķa ātrākai sasniegšanai. 2) Nevajag mūzikas skolotājus sanaidot ar citu priekšmetu skolotājiem! Neviens mūzikas skolotājs nekad nav prasījis nemācīt vai mācīt mazāk matemātiku vai svešvalodu. 3) Gribam atgādināt, ka mūzikas mācībpriekšmets nav padziedāšanas vai izklaides stunda, kā to daudzi sabiedrībā, arī Jūsu vadītajā ministrijā, uzskata. Tā jāuztver (sevišķi 1.-6.klasēs) kā nopietna mācību stunda visu skolēnu vispusīgā attīstībā. Tikai uz pareizi veidotiem pamatiem var uzbūvēt stabilu ēku! Bērnu apmācībā viss ir svarīgs: mūzika = dzimtā valoda = matemātika = dabas mācība = svešvalodas un citi priekšmeti..

(R.Ķ) Ministrs uzsvēra, ka tas būtu ļoti racionāli un atbildīgi no mūzikas skolotāju puses - nevis tikai runāt no sevis, bet arī piedāvāt, ko var samazināt, vai arī - kas būtu tie citi priekšmeti, kurus nemācīt. «Tā jau visi var uzstādīt tādas prasības, ka bērniem 24 stundas dienā būs jāmācās,» izteicās Ķīlis.

(A.P.) Mūzikas skolotāji ir pārliecināti, ka līdzšinējā pamatizglītības programma ir pietiekami kvalitatīva (vajag sistēmu sakārtot saturiski), tāpēc to reformēt ar praksē nepārbaudītu programmu nav mērķtiecīgi. Ja tomēr ministrs uzskata, ka reformā piedāvātais variants ir «ģeniāls», tad iesakām pirmajās divās klasēs apvienot ētikas (kristīgās) un sociālās zinības priekšmetus, jo šajā vecuma posmā tos atstāt kā atsevišķus priekšmetus, mūsuprāt, ir neracionāli.

(R.Ķ.) Tāpat ministrs norādīja, ka jautājums saistībā a

r stundām ir, cik lielā mērā sabiedrība, vecāki, mūzikas skolotāji uzticas skolu vadībai un skolu padomēm, lemjot par to, kā tiks sadalītas stundas. Tāpat jānoskaidro, vai patiesi ir tik liela neuzticība, ka jebkurā gadījumā mūzikas stundu skaits tiks samazināts. Ķīlis skaidroja, ka skolām tiks dota lielāka brīvība lemt par to, kāds mācību priekšmetu skaits katrā priekšmetā vairāk nepieciešams. Viņš klāstīja, ka skola varētu arī izvēlēties pat trīs stundas mūzikai vai salikt kopā kā virzienu mākslu un mūziku ar noteiktu stundu skaitu pa noteiktām klašu grupām.

(A.P.) Gribam atgādināt ministra kungam, ka Latvijā no 1992.-1997.gadam sabiedrība, vecāki, mūzikas skolotāji jau uzticējās skolu vadībai un skolu padomēm, kad ar Latvijas IZM svētību vispārizglītojošajās skolās no 1.-12.klasei centās iedzīvināt citās valstīs jau atcelto «Vadlīniju apmācības sistēmu», kur skolu vadībai (direktoram) bija iespēja brīvi darboties - izvēlēties mācāmos priekšmetus un stundu skaitu, noteikt gala pārbaudījuma eksāmenu priekšmetus (tos varēja brīvi izvēlēties pats beidzējs!) un skolotājiem pašiem pēc savas sapratnes veidot mācību programmas. Starp jau atcelto un Jūsu darba grupas piedāvāto jauno pamatizglītības programmu mēs neredzam nekādu principiālu atšķirību. Lūdzam, pirms par katru cenu uzspiežat skolām jauno programmu, izvērtēt un informēt sabiedrību, kāpēc pēc septiņiem gadiem pati IZM Latvijā atcēla ieviesto «Vadlīniju apmācības sistēmu».

(R.Ķ.)Viņš vērsa uzmanību uz to, ka, saglabājot pašreizējo mācību stundu skaitu priekšmetos, nebūs iespējas ieviest otru svešvalodu un citus jaunos priekšmetus, par ko ministrija tiek kritizēta. «Tas ir interesanti, vai tiešām divas mācību stundas izglābs Dziesmu svētku tradīciju, bet viena to iznīcinās,» izteicās Ķīlis.

(A.P.) A.god. ministra kungs! Lūdzam, beidzot, saprast īsto lietas būtību - mēs uztraucamies ne tikai par Dziesmu svētkiem, jo tie notiks pat tad, ja nākotnē uz vietas Latvijā būs palicis tikai viens koris ar 16 dziedātājiem (korī starptautiski noteiktais dalībnieku minimālais skaits) un atbrauks no visas pasaules vēl daži mazskaitlīgi klaidu latviešu kori! Mēs uztraucamies par Latvijas sabiedrības intelekta pazemināšanos nākotnē. Intelektuālo spēju un augstāko domāšanas prasmju attīstība jāsāk jau pirmajās klasēs. Un to īsākā laikā, apkopojot daudzu pasaulē atzītu zinātnieku secinājumus, vislabāk un ātrāk var izdarīt ar mūzikas palīdzību un 2 mācību stundas nedēļā (1.-6.klasēs) summējas galarezultātā, nodrošinot ne vēlamo, bet nepieciešamo rezultātu.

(Ŗ.Ķ.) Viņš arī norādīja, ka ir jautājums par to, vai tiek apzinātas visas iespējas, kā bērni iekļaujas mūzikas procesos - gan interešu izglītības ziņā, gan arī mūzikas skolu formā, jo mūzikas stundas nav vienīgā vieta, kur mācās mūziku.

(A.P.) Vispārizglītojošajās skolās skolotājam jāiemāca dziedāt (tāpat kā rēķināt, lasīt, rakstīt) visiem skolēniem. Mūzikas skolās un interešu pulciņos būtu profesionāli jāpilnveidojas tiem, kuriem ir spilgti izteikts talants un vēlēšanās to darīt.

Nobeigumā gribas citēt izcilā grieķu filozofa Platona kategorisko viedokli : «Ja cilvēks nav mūziķis, viņš nevar būt pedagogs». Cita starpā, šāda nostāja bija 20.gadsimta 20. un 30.gados Latvijā - skolotājam vai nu vajadzēja būt dziedātājam, vai arī bija jāprot spēlēt kādu instrumentu.

Vai IZM projekta grupas darbiniekiem nevajadzētu veltīt pūles šai virzienā - pārskatīt skolas direktora un skolotāja profesionālo standartu, pie reizes celt skolotāja prestižu un sarūpēt atbilstoši izglītībai cienīgu darba algu.

Ievērojot uzrakstīto, LVIIMSA atkārtoti prasa IZM projekta izstrādes grupai neignorēt mūzikas nozares vadošo speciālistu viedokli un jaunajā pamatizglītības programmas projektā iekļaut divas mūzikas stundas 1.-6.klasē. Esam gatavi atklātam dialogam sava viedokļa aizstāvēšanai.

Ar cieņu, LVIIMSA vārdā

Arvīds Platpers.