Pētījumi par brokastu neēšanu un ar to saistītām svara izmaiņām nevar nonākt pie kopēja secinājuma: vai, neēdot brokastis, cilvēkam ir lielāka iespēja pieņemties svarā.
Vai neēdot brokastis var pieņemties svarā? (32)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Teorija, ka izlaižot brokastis, cilvēks pieņemas svarā, ir diezgan ticama, bet, ja paskatās dažādus pētījumus, tad lietas kļūst mazliet sarežģītākas.
Jau iepriekš dzirdēts, ka brokastis ir ļoti svarīga ēdienreize, it sevišķi, ja ievēro diētu. Šobrīd arī daudzas skolas piedāvā skolēniem ēst brokastis, lai pēc iespējas vairāk cilvēki ēstu šo nozīmīgo maltīti, taču ne visiem no rīta ir ēstgriba.
Eiropā un ASV vidēji 10-30 procentu no iedzīvotājiem izlaiž brokastis. Pusaugu meitenēm visbiežāk minētais iemesli maltītes izlaišanai ir, ka no rītiem nav laika, nav apetītes, vai ietur diētu. Izlaistas brokastis patiesībā ir pretrunā ar sniegtajiem padomiem. Izlaižot agro ēdienreizi, cilvēks patiesībā pakļauj sevi tam, ka būs izsalcis turpmāko laiku līdz nākamajai ēdienreizei, meklējot vairāk iespēju našķēties ar neveselīgu pārtiku, līdz atkal pieņemsies svarā.
Pētījumi saskaras arī ar dažādām problēmām, kā, piemēram, kā vispār nodefinēt pirmo maltīti dienā, cik daudz pārtikas tiek uzskatīts par reālām brokastīm, līdz pulksten cikiem skaitās brokastu laiks. Vēl viens sarežģījums brokastu ēšanas paradumu pētījumos ir saistīts ar valstīm. Skandināvijā brokastis var sastāvēt no kūpinātas zivs, Vācijā no aukstās gaļas. Tas padara grūtāk pētījumus izvērtēt globālā mērogā.
2004.gadā četri pētījumi atklāja, ka bērniem, kuriem neēd brokastis bija vidēji augstāks ķermeņa masas indekss, bet vēl trīs pētījumos konstatēts, ka ķermeņa masas indekss nemainās. Piecos veiktajos pētījumos ASV 2011.gadā pierādījies tas, ka izlaižot brokastis pieaugs svars, bet trīs pētījumos, ka ēdienreizes izlaišana svara ziņā neko nemaina, raksta bbc.com.