Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10943370t1hef7c.jpg)
Balvu ielas 9 pagalms ir visnetipiskākais no visiem pagalmiem , ko Lielās Talkas pagalmu kustības ietvaros ir plānots labiekārtot. Pie tā labiekārtošanas plāna ir strādājuši divi studenti: Mārtiņš Smilts (RTU) un Ligita Breģe (LMA) un divi studentu mentori (konsultanti) - daiļdārzniece Ilze Indriksone un arhitekte Ilze Mekša.
«Šis pagalms ir īpašs ar ļoti sarežģīto situāciju - pagalma jeb teritorijas patīkamākā un saulainākā daļa iedzīvotājiem ir grūti pieejama (nodalīta), kā arī pagalma «aktīvākā» daļa - pie ēkas ieejām - noēnota un vējaina. Pagalma konfigurācija abās pusēs ir izstiepta, lineāra - kopumā ņemot mājai tāda īsta pagalma nemaz nav. Tomēr - jo sarežģītāks un grūtāks uzdevums - jo interesantāk to risināt gan pašiem mājas iedzīvotājiem, gan studentiem,» norāda Mekša.
Arī Mārtiņš neslēpj, ka tieši šī sarežģītā situācija pamudināju viņu pieteikties strādāt pie šī pagalma attīstības vīzijas. Mārtiņš norāda, ka «pašreiz pagalms ir sakopts, taču pietrūkst vietas, kur šī nama lielākajai iedzīvotāju grupai, kas ir pensionāri, atpūsties vai satikties ar sava gadu gājuma cilvēkiem; vieta, kur māmiņām uzturēties ar bērniem, lai nebūtu jādodas uz parku. Koncepts radies, izpētot iedzīvotāju vecumu un vēlmes. Lai varētu radīt objektu, kurš cilvēkus piesaista, pats svarīgākais, ir izpētīt sabiedrības kopējo redzējumu par mūsdienu aktuālajām problēmām, un tās risinot tieši ar arhitektūras palīdzību, šajā gadījumā, ar soliņu konceptu cenšoties labot sabiedrības šķelšanos, to savienojot, izmantojot, analoģisku, ritmisku izkārtojumu».
Savukārt Indriksone norāda, ka «studenti ir aktīvi un šāds viņu sabiedriskais darbs lieti noderēs viņu nākamo darba vietu meklējot un pieredze strādājot talkā, to vadot ir svarīga nākamajam darba ceļam».
Būtībā šis projekts ir interesants visām iesaistītajām pusēm – gan iedzīvotājiem, gan studentiem, gan pilsētai – jo pagalmi iegūst jaunu tēlu; kaimiņš iepazīstas ar kaimiņu un arī turpmāk var sadarboties kāda mērķa vai idejas vārdā, kā arī uzlabojas pilsētvide.
Lielās Talkas pagalmu kustības atbalstītājs – «Rīga2014» un tā programmas vadītāja Aiva Rozenberga norāda, ka Lielās Talkas Pagalmu kustība ir iedvesmojošs piemērs ikvienam rīdziniekam un citu Latvijas pilsētu iedzīvotājam, kā veidot vidi sev apkārt tādu, lai tā būtu patīkama, skaista un ērta ne vien pašiem, kaimiņiem un radiem, bet arī iedvesmojoša viesiem, kas apmeklē pilsētu. Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta, iekļaujot savā programmā «Pagalmu kustību», ļoti cerēja uz to, ka tā aizsāks «sniega lavīnas» veidā plašāku iedzīvotāju iniciatīvu, un arī panāks plašāku dažādu jomu profesionāļu sadarbību un dialogu starp ekspertiem un iedzīvotājiem.
Šī gada talkai iedzīvotāju iniciatīva aizsākās pagājušā gada oktobrī, kad tika izsludināts konkurss rīdziniekiem ar aicinājumu pieteikt savus pagalmus labiekārtošanai.
Uz šo aicinājumu atsaucās Balvu ielas 9 nama iedzīvotāja Ludmila Korčaka, kura iedvesmojās no kaimiņu pagalma, kas šī paša projekta ietvaros tika labiekārtots pagājušajā gadā. Kā norādīja Ludmila, piedaloties kaimiņu pagalma labiekārtošanā arī viņa nolēma, ka šajā konkursā noteikti ir jāpiedalās.
Pēc tam sekoja studentu konkurss un šim pagalma tika izstrādātas divas sākotnējas idejas, no kurām žūrija par labāku atzina tieši šo projektu «DZĪVO». Tagad tas ir uzlabots, noslīpēts, sagatavota tāme un atliek tikai to īstenot.
«Paveiktais šajā talkā būs tikai sākums tālākai domu rosībai, attīstībai, tālākai teritorijas labiekārtošanai. Un es novēlu iedzīvotājiem drosmi savas nākamās idejas realizēt, paplašinot savu aktīvo dzīves telpu ārpus personīgā dzīvokļa,» norāda Mekša.
Arī Smilts norāda, ka «pagalmu kustība, ir tieši tas, kas nepieciešams jaunam, arhitektūras studentam. Tāpēc šeit var iemācīties strādāt komandā, radīt idejas, komunicēt ar iedzīvotājiem, un galvenais novest projektu no skices līdz realizācijai. Mēs neveidojam tikai pagalmu, bet gan vidi, kurā sabiedrība ierauga patiesās dzīves vērtības (ģimeni, dabu, apkārtējos cilvēkus). Latvija varbūt nav bagātākā valsts pasaulē, taču mūsu bagātība ir iedzīvotāji, kuri par spīti visām problēmām nepamet šo zemi, un tieši šis projekts ir veids, kā viņiem pateikt paldies».
Lielās Talkas «Pagalmu kustība» 2013.gadā tiek īstenota ar Rīga 2014 atbalstu, lai, gatavojoties Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam, cilvēki iesaistītos savas dzīves telpas labiekārtošanā. Pagalmu kustība radās, lai palīdzētu iedzīvotājiem rast kopīgu valodu un sadarbības iespējas sava pagalma sakopšanā un uzlabošanā. Tā ļauj pašiem pagalma namu iedzīvotājiem iesaistīties visā pagalma labiekārtošanas procesā - sākot no viņu pašu vēlmju apzināšanu, idejas rašanos, līdz tās realizācijai ar pašu ieguldīto darbu.