Latviešu basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota pēc triumfa FIBA Eirolīgas turnīrā Jekaterinburgas UGMK sastāvā sarunā ar «Apollo» atzina, ka šis tituls viņai ir ļoti svarīgs tieši emocionālajā ziņā.
Jēkabsone-Žogota: Nebiju pārliecināta, ka atkal spēlēšu tik augstā līmenī (59)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
UGMK komanda Eirolīgas «Final Eight» turnīru aizvadīja ļoti pārliecinoši, turklāt arī pusfinālā pret «Bourges Basket» un finālā pret Ievas Kubliņas pārstāvēto Stambulas «Fenerbahce» tika izcīnītas uzvaras ar teju 30 punktu pārsvaru. Jekaterinburgas klubam pēc vairākām neveiksmēm izdevās atkārtot pirms desmit gadiem iespēto un otro reizi uzvarēt Eirolīgā. Arī Anetei šis bija otrais Eirolīgas čempiones tituls, bet pirmoreiz viņa šajā turnīrā uzvarēja 2010. gadā Vidnojes «Spartak» rindās.
«Īstenībā visi ir ļoti priecīgi, bet īpašs prieks man ir par mūsu menedžeri Maksimu [Rjabkovu], kurš izdarīja visu, lai sapulcētu lielisku komandu. Visu turnīru aizvadījām ļoti stabili, lai gan sezonas laikā mums gāja kā pa viļņiem,» stāsta Jēkabsone-Žogota. «Jā, tagad pēc turnīra redzam, ka uzvaras bijušas ar lielu pārsvaru, taču laukumā pat pie +20 nebija pārliecības līdz pat pēdējai minūtei.»
Pēc turnīra visām komandām bijis kopīgs bankets, kurā Anetei izdevies aprunāties un atpūsties kopā ar Ievu, kurai šoreiz nācās pieņemt apsveikumus par otro vietu. «Varbūt viņa bija nedaudz saskumusi, tomēr arī otrā vieta Eiropas spēcīgākajā turnīrā ir labs panākums.»
«Godīgi sakot, pēc ieguldītā darba treniņos man mūsu komandas uzvara nebija pārsteigums. Mums katram mačam bija sava taktika un centāmies, lai pretinieces to neizjauktu. Lielu darbu bija ieguldījuši mūsu treneri, jo katra pretinieču spēlētāja bija sīki un smalki izanalizēta. Tas bija liels pluss,» uzskata basketboliste.
«Man šis tituls ir īpašs ar to, ka esmu atgriezusies pēc smagas traumas. Nebiju pārliecināta, ka pēc ceļgala krustenisko saišu pārrāvuma atgriezīšos un spēšu spēlēt tik augstā līmenī. Tādēļ šis tituls man ir ļoti svarīgs tieši emocionālā ziņā,» atzīst Anete. «Pērn gūtais savainojums man bija smags trieciens un vienubrīd likās, kas viss labais jau ir aiz muguras, tādēļ ir prieks, ka grūtais darbs ir atmaksājies. Lielu paldies saku Viktoram Lācim, pie kura ilgstoši gāju uz individuālajiem treniņiem, kā arī klubam, kurš mani atbalstīja jau no pirmās dienas.»
Jēkabsone-Žogota norāda, ka pašlaik no traumas ir atguvusies par 80%, bet atlikušie 20% vēl pietrūkst kontakta spēlē. «Sāpju sajūtas vairs nav, bet diskomforts ir vienīgi galvā. Gan Viktors, gan [UGMK fizioterapeite] Sabīne Žurasa teica, ka pēc tādas traumas jāpaiet gadam, lai viss atkal kustētos kā iepriekš.»
Marta sākumā Anete paziņoja, ka šogad Latvijas valstsvienībai nepalīdzēs, bet tagad precizē. «Par izlasi domāju visu laiku, bet lēmumu pieņēmu pēc sajūtām. Tāpat agri vai vēlu pienāktu laiks, kad būtu jābeidz spēlēt valstsvienībā. Varētu teikt, ka esmu beigusi karjeru izlasē. Ir daudzi, kas manu lēmumu nesapratīs un pārmetīs, taču tik un tā kādudien izlasē ir jānāk un jāspēlē jaunajām meitenēm.»