Latviešu šķēpa metēja Sinta Ozoliņa-Kovala pirms došanās uz treniņnometni Portugālē sarunā ar «Apollo» atskatījās uz iepriekšējo sezonu un ieskicēja plānus šai sezonai.
Ozoliņa-Kovala: Mazs sapnītis būtu labot Latvijas rekordu (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pagājušajā sezonā Sinta tikai pēdējās sacensībās pirms Londonas olimpiskajām spēlēm izpildīja normatīvu, kas ļāva startēt sporta svētkos, bet šogad viņa cer pasaules čempionāta normatīva izpildi neatlikt uz pēdējo brīdi vai metienu.
«Cerēju, ka ar pagājušā gada metienu (62,63 metri) man pietiks, lai automātiski kvalificētos pasaules čempionātam, taču lielie vīri izdomāja, ka šogad viss sāksies no nulles. Normatīvs ir 62 metri, tādēļ paspēju jau nopriecāties, taču beigās - nekā. Būs viena atkal jācīnās par dalību pasaules čempionātā,» saka Ozoliņa-Kovala. «Tās būs galvenās sezonas scensības.»
Šķēpmetēja skaidro, ka priekšā ir trīs nedēļu treniņnometne, kura parādīs, cik «metrus pagaidām esmu sastrādājusi», jo vēlāk sezonas laikā tiek strādāts pārsvarā uz tehniku.
«Vai šķēpa mešanā viens metrs ir daudz? To var salīdzināt ar diviem, trim centimetriem tāllēkšanā. Jo pareizāk izpildi atsevišķas nianses, jo metri nāk klāt. Kad savulaik atnācu no Ventspils uz Rīgu, man rezultāts uzlabojās par 11 metriem. Protams, tagad šādu progresu sasniegt vairs nav iespējams, jo katrs pusmetrs slēpjas niansēs. Taču negribētos apstāties pie 62 metriem, vēlos iegūt stabilitāti un tad audzēt klāt, nevis vienreiz «izšaut»,» stāsta Sinta. «Gribētos nostabilizēties 62-65 metru robežās, bet mazs sapnītis būtu labot Latvijas rekordu.»
«Pērn katrās sacensībās gāju uz pilniem 100%, jo zināju, ka jāizpilda normatīvs, tādēļ olimpiskajām spēlēm vairs nepietika spēka,» secina Ozoliņa-Kovala, kura Londonā ierindojās 20. vietā, bet pirms tam Eiropas čempionātā ieguva augsto, sesto vietu.
«Ja agrāk man trenerīte [Valentīna Eiduka] teica, ka savus metrus metu uz tehniku, tad tagad piekrītu, ka nepieciešams strādāt arī uz spēku un iet uz trenažieru zāli. Manas domas par to ir mainījušās - iepriekš domāju, ka, cilājot svarus, izaudzēšu lielus muskuļus, kas man nepatiktu, taču laikam jau sievietes ķermenis ir citādāks un uzaudzēt muskuļus bez papildus līdzekļiem nav tik viegli. Turklāt man vispār ir ļoti grūti audzēt masu, ilgi jāstrādā ar vienu svaru, pirms ķeros klāt nākamajam. Tagad jau ir vieglāk trenēties ar svaru stieni nekā strādāt uz tehniku, jo tam vairāk jānobriest un reizēm galva kūp,» norāda šķēpmetēja.
«Šobrīd par tuvākajām sacensībām vēl neko daudz nezinu, bet gribētos neilgi pēc treniņnometnes aizbraukt uz kādiem mačiem ārzemēs. Taču jau tagad ir skaidrs, ka gan es, gan Ainārs [Kovals] startēsim «Rīgas kausos», kas notiks 30. maijā. Šīs sacensības attīstās ar katru gadu, tādēļ ir patīkami tajās piedalīties. Vienīgi žēl, ka valsts jau n-tos gadus nespēj sakārtot «Daugavas» stadionu, lai nodrošinātu sportistiem atbilstošus apstākļus. Tomēr no organizatoriskās puses sacensības man patīk, jo katru gadu arvien vairāk tiek domāts par sportistiem un skatītājiem,» piebilst Sinta.