/nginx/o/2018/07/20/10946275t1h7b15.jpg)
Nereti «Latvijas Pasta» darbinieki, īpaši lauku rajonos, veic sociālo funkciju, palīdzot cilvēkiem, kuriem pastnieks nereti ir vienīgais cilvēks, ar kuru viņi sazinās.
To intervijā laikrakstam «Diena» atzīst a/s «Latvijas Pasts» valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.
«Jāveic pastam tas nav, neviens to pienākumu nav uzlicis. Arī pastnieku darbalaikā šādi pienākumi netiek iekļauti. Varu pateikt tikai to, ka bieži vien pastnieks, īpaši laukos, ir vienīgais cilvēks, ar ko pensionāri, īpaši viensētās dzīvojošie, sazinās,» klāsta Kleinbergs.
Kleinbergs stāsta, ka pastnieki pēc savas iniciatīvas bieži vien vientuļajiem cilvēkiem aiznes maizi un pienu, bet nesen bijis gadījums, kad pastnieks izglābis arī cilvēka dzīvību. Kādu dienu cilvēkam, kuram pastnieks regulāri piegādājis avīzes, kļuvis slikti, pastnieks izsaucis mediķus.
«Mums tikko bija gadījums, ka pilnīgi konkrēti pastnieks izglābj cilvēkam dzīvību. Viņš katru dienu viņam nes avīzes. Tad viņš vienu dienu aiziet, otru, trešā dienā dzird, ka kāds iekšā vārgā balsī sauc – palīgā! Izsauc policiju, atbrauc mediķi, cilvēku aiztransportē uz slimnīcu. Bieži pastnieks ir tas, kurš paziņo, ka cilvēkam ir slikti. Diemžēl ir arī gadījumi, ka pastnieks atklāj, ka cilvēks ir miris,» stāsta Kleinbergs.
Kleinbergs norāda, ka daudziem šķiet, ka pasts vēl aizvien ir budžeta iestāde, taču tā nav, jo «Latvijas Pasts» valsts budžeta dotācijas nesaņem.
«Atceros – pirms kaut kādiem gadiem mums tika iekšēji taisīta aptauja, kurā ap 40% darbinieku uzskatīja, ka mēs saņemam naudu no budžeta. Ceru, ka šobrīd vairs tā nav, ar darbiniekiem mēs ļoti daudz komunicējam. Tas, ka mums ir kompensācija par preses piegādi, tas ir cits jautājums, bet budžeta dotācijas nesaņemam. Neskatoties uz visu, mēs esam komerciestāde,» skaidro Kleinbergs.
Pašlaik «Latvijas Pastā» strādā aptuveni 4200 darbinieku, tam ir 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu visā Latvijā un 270 transporta vienību. «Latvijas Pasta» apgrozījums pērn bija aptuveni 40 miljoni latu.