Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10946865t1h2865.jpg)
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veidotajā nodokļu parādnieku datubāzē nonākusi arī reformu partija, kuras parāds ir 4611,99 lati, vēsta laikraksts «Dienas Bizness».
Nevienas citai no lielākajām visas valsts mēroga un reģionālajām partijām datu bāzē nav.
Reformu partijas pārstāvji bijuši izbrīnīti par šādu faktu un solījuši parādu tuvākajās dienās samaksāt.
Kā ziņots, VID nodokļu parādnieku datubāzē 1.aprīlī bija pieejama informācija par 53 594 nodokļu parādniekiem, kam parāds ir virs 100 latiem. Saskaņā ar VID informāciju 1.aprīli valstī kopumā bija 195 702 nodokļu maksātāji-juridiskās personas, sekojoši pie nodokļu parādniekiem ieskaitīti aptuveni 27% šo personu. Saskaņā ar «Firmas.lv» un «Latvijas tālrunis» datiem Latvijā patlaban ir aptuveni 55 000 aktīvu uzņēmumu, kas veic komercdarbību. Ja nodokļu parādnieku sarakstā būtu iekļauti tikai aktīvie uzņēmumi, tad tie veidotu aptuveni 97% no uzņēmumu kopskaita.
Lai neradītu negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbību un izvairītos no uzņēmumu padarīšanas par nodokļu parādniekiem gadījuma rakstura nelielu kavējumu dēļ, būtu jāpārskata 100 latu slieksni, no kura uzņēmumi tiek iekļauti nodokļu parādnieku datu bāzē, uzskata uzņēmēji un tos apvienojošo organizāciju pārstāvji.
VID veidotajā nodokļu parādnieku datubāzē atrodas arī, piemēram, mazumtirdzniecības veikalu tīkls «Maxima Latvija» un «Rimi Latvia». Abi uzņēmumi šo informāciju sauc par maldinošu un kļūdainu.
Nodokļu parādu slieksnis 100 latu apmērā ir noteikts nesamērīgi zems un būtu paaugstināms, biznesa portālam «Nozare.lv» atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš atzina, ka ikviens Latvijas uzņēmums var nonākt situācijā, kad uz neilgu laiku var izveidoties nodokļu parāds 100 latu apmērā, un uzņēmuma nosaukums tiek iekļauts parādnieku datu bāzē.
«Savulaik datubāze tapa, lai ikviens uzņēmējs varētu ātrāk un sekmīgāk strādāt un savlaicīgi izvērtēt, ar kādiem partneriem sadarboties. Ja potenciālajam partnerim ir grūtības ar savu saistību kārtošanu, tas ir iemesls apsvērt, vai veikt darījumu, vai nē. Savukārt, ja šajā datubāzē ir liela daļa tehnisko parādu vai īslaicīgu parādu, tā īsti neatspoguļo objektīvo situāciju un nepilda šo misiju. Turklāt parāda robežsumma - 100 latu - ir samērā zema, kas neļauj objektīvi izvērtēt uzņēmuma spēju nokārtot saistības,» uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.