Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) vēl nav pabeidzis šī gada pavasara plūdu analīzi, jo darbs pie situācijas uzraudzīšanas turpinās, tomēr palu norise un līdz šim veiktais jau ir ļāvis identificēt vairākas problēmas, pie kuru risināšanas būs jāstrādā dažādos līmeņos.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons, konstatētās problēmas aptver dažādus pārvaldības līmeņus un nozares, to risināšana nav tikai VUGD kompetencē.
Pirmkārt, ledus spridzināšanai jāmeklē kompleksa pieeja. Eklona skatījumā nepieciešams atrast risinājumu, lai lēmumu par ledus spridzināšanu pašvaldība varētu pieņemt sadarbībā ar citām pašvaldībām, kuras šis lēmums arī var ietekmēt. Turklāt lēmuma pieņemšanā jāiesaista citu kompetento institūciju, piemēram, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra amatpersonas, kas prognozētu un novērtētu ledus spridzināšanas vai nespridzināšanas ietekmi ne tikai uz konkrēto vietu upē, bet plašākā reģionālā līmenī.
Otrkārt, šī gada plūdi identificēja jaunas applūstošās teritorijas, kā rezultātā būs nepieciešams atbilstoši papildināt Civilās aizsardzības plāna pielikumu, pastāstīja Eklons. Viņš atzina, - lai izvairītos no zaudējumiem, kas rodas, applūstot ēkām, pašvaldībām būtu nepieciešams arī aktualizēt to teritoriālos plānojumus, lai turpmāk jaunas ēkas vairs netiktu būvētas regulāri applūstošās teritorijās.
«Līdzās tam pēc plūdiem pašvaldībām būtu jāapzina savā teritorijā esošie uzbērumi, vaļņi un dambji, jāizvērtē to stāvoklis un atbilstība paredzētajām funkcijām, kā arī šo funkciju izpilde pēdējos plūdos. Tādā veidā tiks identificēti nepieciešamie pasākumi, kurus īstenot, lai nākotnē samazinātu plūdu radītās sekas,» norādīja VUGD priekšnieka vietnieks.
Šī gada plūdos stratēģiskās nozīmes objekti un ceļi necieta, tomēr plūdi skāra vietējās un reģionālās nozīmes ielas un ceļus. Līdz ar to VUGD skatījumā atbildīgajām institūcijām būtu nepieciešams identificēt pasākumus, piemēram, ceļu stiprināšana vai paaugstināšana, kas jāveic, lai nākotnē plūdu laikā tiktu saglabāta transporta kustība un uzlabotos operatīvo dienestu un pašvaldību piekļuve plūdu skartajām vietām.
«Svarīga nozīme plūdu attīstības prognozēšanā bija meteorologiem. Tomēr šajā jomā ir jūtams sadarbības trūkums starp pašvaldībām un meteorologiem, kuru kapacitāte ir nepietiekama, lai varētu daudz precīzāk paredzēt plūdu attīstību. Nepieciešams veidot ciešāku divpusējo sadarbību, kuras ietvaros pašvaldības veic ledus biezuma, ūdens līmeņa u.c. mērījumus, informāciju piegādā meteorologiem, kuri savukārt pretī sniedz datu analīzi, kas ļautu pašvaldībām iegūt daudz precīzāku plūdu prognozi un laicīgi veikt atbilstošus sagatavošanās pasākumus,» uzskata VUGD priekšnieka vietnieks.
VUGD jau ir iecerējis veikt pašvaldību civilās aizsardzības komisiju locekļu apmācību nolūkā paaugstināt pašvaldību atbildīgo amatpersonu zināšanu līmeni par sekmīgu un koordinētu rīcību plūdu un citu katastrofu gadījumos. Lai šo uzdevumu īstenotu, jau ir sagatavots septiņu stundu apmācības programmas projekts, pēc kura apstiprināšanas arī tiks sākta apmācība, aģentūru LETA informēja VUGD preses pārstāve Viktorija Šembele.
Plūdi pierādīja arī to, ka ir jāturpina strādāt pie tehniskā nodrošinājuma uzlabošanas, atzina Eklons. «Plūdu seku likvidēšanas darbos Daugavpilī savu nozīmi un nepieciešamību parādīja par Eiropas Savienības sadarbības programmas finansējumu iegādātais glābšanas aprīkojums plūdu seku likvidēšanai, kas uz Daugavpili tika atvests no VUGD Jelgavas daļas. Jau tagad nolemts, ka šādu glābšanas aprīkojumu ir nepieciešams iegādāties arī Daugavpils un Valmieras daļām,» pastāstīja VUGD priekšnieka vietnieks.
Kā ziņots, šī pavasara palu apmēri pārsniedza 2010.gada plūdu kritisko līmeni. Applūda lielas platības, turklāt vairākās vietās lielo ūdens apjomu nebija spējīgi noturēt arī salīdzinoši nesen uzceltie aizsargdambji.
