18. maijā akcijas «Muzeju naksts» laikā Liepājas muzeja dārzu plkst. 23 pieskandinās dziesminieks Haralds Sīmanis, kura balss diapazons sasniedz gandrīz četras oktāvas.
Muzeju naktī Liepājā varēs baudīt dziesminieka Haralda Sīmaņa mūziku (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Liepājas muzejā iezīmēsies meža un cilvēka mijiedarbība dažādās kultūras izpausmēs. Liepājas muzejs izgaismosies zaļš un gaidīs ikvienu, kurš vēlas izbaudīt zaļu brīdi. Muzejā būs apskatāmas rotas, kas tapušas no dažādu augu sēklām, kā arī notiks akcija «Iestādi koku!». Zaļu prieku lieliem un maziem garantēs ziepju burbuļu laišana muzeja dārzā. Arī ausīm tiks zaļš prieks – tās lutinās meža putnu dziesmas, klasiskās mūzikas šedevri un Haralda Sīmaņa balss. Muzejā savas izcilās īpašības demonstrēs mednieku labākie medību biedri – suņi. Mednieki rādīs savas dižākās medību trofejas un stāstīs, kā viņi pie tām tikuši.
Muzeju nakts ir starptautisks Eiropas mēroga pasākums, kas vienlaicīgi notiek gandrīz visos Eiropas muzejos. Muzeju nakts iniciatīva radusies 2005. gadā Francijā. 2013. gada 18. maijā Muzeju nakts turpina trīsgadu ciklu, iezīmējot Raiņa trejkrāsu sauli un Latvijas dārgumus. Muzeju nakts šogad iemirdzēsies zaļā krāsā un ieskanēsies meža skaņās. Pat dzīvodami pilsētā esam saistīti ar mežu – tas dziedina, iedvesmo, māca un norūda. Muzeju naktī ieklausīsimies Meža stāstos, kurus vēsta mūsu kultūras mantojums.
Haralds Sīmanis ģitāras un ērģeļu spēli apguvis pašmācības ceļā. Jau 70. gados Sīmanis uzsāk sadarbību ar Arvīdu Ulmi, kura dzeju savās dziesmās izmanto joprojām.
1976. gadā viņš sacer poēmu ērģelēm «Mīlestība nekad nebeidzas», divus gadus vēlāk dziesmu ciklu «Likteņa lietavas», bet 1979. gadā — ciklu «Par zāli, sāli un Tevi». 1980.gadā visa Latvija, aizturot elpu klausās, kad viņš «Mikrofona» aptaujas laureātu koncertā dzied «Melns ezers kalna galā...»
Šo neparasto talantu pamana profesionāļi, uzaicinot Sīmani vispirms uz Filharmonijas kolektīvu «Tip Top», vēlāk uz grupu «Lāčplēsis». Sadarbībā ar to 1983.gadā top vēl viens hits – «Man jānoriet».
Tomēr nepārtrauktie koncerti bez atelpas nevar ilgi turpināties, jo Sīmanim vissvarīgākā ir mākslinieciskā brīvība, tāpēcaAstoņdesmito gadu aiziet no lielās skatuves, lai strādātu individuāli. Ar saviem radošajiem plāniem viņš nelielās arī deviņdesmitajos gados, bet regulāri apbraukā Latvijas baznīcas ar savu dziesmu koncertiem.
1984. gadā Sīmanis iesaistās Arvīda Ulmes organizētajā «Pieminekļu aizsardzības centrā». Centrs organizē jumtu nomaiņu vairākām Latvijas baznīcām un mūziķis tam palīdz ar savām jumiķa iemaņām.
Savukārt metālmākslinieka, dizainera Edgara Spridzāna kinētisko burbuļmašīnu performance Muzeju naktī ļaus izbaudīt jautru brīdi ikvienam apmeklētājam.
Mākslinieks beidzis Liepājas Lietišķās mākslas koledžas Metāla dizaina izstrādājuma nodaļu un Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina nodaļu. E. Spridzāns piedalās metālmākslinieku darbu izstādēs, plenēros un simpozijos.
Edgars Spridzāns ir biedrības «Apokalipses jātnieki» dibinātājs un līdzautors daudziem ērmriteņiem. Kā dizainers un meistars projektā HOPP izstrādā pielāgotus velosipēdus un atbalsta riteņus ratiņkrēsliem.
Projektā RATT mākslinieks veido dizaina velosipēdus un aksesuārus, metāldizaina mēbeles, netradicionālus metāldizaina risinājumus. Piedalās interjeru un reklāmu veidošanā.