Pēc Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes datiem šā gada pirmajos četros mēnešos Rīgā un Rīgas rajonā reģistrētas 1884 zādzības no automašīnām. Vairāk nekā puse jeb 978 gadījumi ir saistīti tieši ar spoguļu vai spoguļu stikliņu zādzībām.
Zādzību var izjust tāpat kā zaudējumu, šķiršanos vai attiecību pārtraukšanu (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Psiholoģijas doktore Airisa Šteinberga stāsta: «Kad cilvēkam kaut kas tiek nozagts, tas tiek izjusts tāpat kā zaudējums, šķiršanās vai attiecību pārtraukšana. Protams, ka tuvinieka zaudējums emocionālā spēka un intensitātes ziņā nav pielīdzināms nozagtam naudas makam, tomēr emocionālā shēma būs tāda pati: sastingums - tas nenotiek ar mani, dusmas - es viņam atriebšos, pielāgošanās - nu, ne jau es vienīgais tieku apzagts, notikuma pieņemšana - tā gadās, tomēr dzīve turpinās.»
Arī zādzība, īpaši, ja nozagts tiek kaut kas emocionāli nozīmīgs un personisks, rada emocionālu traumu. Ja tā var izteikties, tiek ieskrambāts psiholoģiskais «ES». Atkarībā no nozagtās lietas emocionālā nozīmīguma, šī trauma var līdzināties nobrāzumam, bet var būt arī dziļa brūce.
«Ko darīt, ja zādzība ir skārusi cilvēku emocionāli dziļi, un zādzība no automašīnas tāda noteikti varētu būt, jo tā vēl papildus ir ielaušanās cilvēka personīgajā teritorijā un tas ir ne tikai zaudējums, tas var tikt uztverts kā uzbrukums, vardarbība un, paralēli minētajam, radīt arī bailes un nedrošību. Kā jebkuras traumas rezultātā vislabākais par to ir runāt - ar draugiem, radiem, jebkuru cilvēku, kurš ir gatavs klausīties, izteikties, ko domāja, ko juta un ko darīja, kad atklāja zādzības faktu,» iesaka psiholoģijas doktore.
«Apkārtējiem nepieciešama izpratne, par to, ka nevajag noliegt cilvēka dusmas vai bailes pēc zādzības, bet pieņemt, ka viņš tā jūtas, pat tad, ja šķiet, ka zādzība vai nozagtais tāds nieks vien ir - «padomā tik - nozaga planšetnieku! Nopirksi citu!» Norunājot nost izjūtas un domas, emocijas ātrāk zaudēs intensitāti un dzīve normalizēsies, iepriekš minētā shēma tiks izdzīvota ātrāk.»
Un visbeidzot, ir labi un pareizi, jāatjauno taisnīgumu - par zādzībām ir jāziņo un jādara viss, kas atbilst likumam, lai atrastu vainīgo. Pat tad, ja nav ticība, ka zagli noķers. Arī tas iedarbojas uz cilvēku pozitīvi - dalīta atbildība un neliela, tomēr pārliecība, ka ar laiku zaglis saņems sodu, atbilstoši nodarītajam.
Tam piekrīt arī Uģis Āva, Valsts Policijas Rīgas Reģiona Pārvaldes Rīgas Centra Iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks. «Ja paši esam apzagti, vai redzam kādu apzogam, tad pirmā lieta, kas jādara - jāzvana policijai. Pēc tam jau var, izmantojot tālruni, filmēt vai fotografēt, tādejādi palīdzot policijai identificēt zagli un pārkāpuma detaļas, kas noteikti palīdzēs izmeklēšanā. Bet neesiet vienaldzīgi arī par citiem - zvaniet policijai.»
Ir trīs veidu zādzības no automašīnām. Ārējās, kad tiek nozagti spoguļi, parkošanās sensori un citas auto detaļas. Zādzības, iekļūstot automašīnās, kad zog auto detaļas no iekšienes. Un trešais zādzību veids ir mantu zādzība no auto salona. Visbiežāk zog spoguļus un parkošānas sensorus, bet te vērojama noziegumu skaita svārstīšanās. Acīmredzot, tas atkarīgs no pasūtījumiem, jo dažbrīd spoguļi tiek zagti neizmērojamos daudzumos, dažkārt stipri vien mazāk. Tāpat iecienīts nozieguma veids ir degvielas zagšana, biežāk no smagajiem kravas auto. Āva informē, ka Rīgas centrā nedēļā notiek vidēji 4-5 zādzības no automašīnām.
Runājot par mantu zādzībām no automašīnu saloniem, Āva ir kodolīgs: «Nodrošiniet savu mašīnu ar marķējumu. Pirmkārt, zagļi nelabprāt apzog marķētas mašīnas. Tomēr, ja apzaguši, ir vieglāk meklēt. Un apdrošiniet savus auto un tajā esošās lietas.»
«Nevajag izaicināt likteni un atstāt vērtīgas mantas zagļu redzeslokā. Vienalga, vai tās ir slaloma slēpes, datorsoma, nauda vai rokassoma. «Zaglim ieraudzīt datorsomu, atstātu uz aizmugurējā sēdekļa, ir kā medusmaize! 15 – 30 sekundes - tas ir laiks, kurā laikā zaglis naski tiks pie Jūsu mantas, izsitot, izgriežot stiklu vai uzlaužot durvju slēdzeni,» stāta kriminālpolicists.
Policijas priekšnieka ieteikums ir sargāt sevi, sargāt savas mantas un neko neatstāt auto mašīnas salonā. Kādam varbūt radīsies jautājums – vai tad bērnu auto sēdeklis arī jāņem laukā? «Pa šiem daudzajiem gadiem neesmu piedzīvojis nevienu auto sēdeklīša zādzību. Tāpēc, ka to nozagtu ir grūti realizēt. Pircējus biedē māņticība, ka sēdeklītis varētu būt no avarējušās mašīnas, tāpēc, nē, nevajag pārspīlēt un sēdeklīti atstājiet mašīnā. Tāpat arī 50 santīmu dēļ maz ticams, ka kāds zaglis pūlēsies,» uzsver Āva.
Automašīnu apzagšana ir truls noziegums, kas neprasa ne fizisku, ne garīgu attīstību, un pārsvarā tās pastrādā mazgadīgie narkomāni. Tomēr nevajadzētu pašiem aizrauties ar policista lomas pildīšanu.
Valsts Policijas Rīgas Reģiona Pārvaldes Rīgas Centra Iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks atgādina: «Ja redzat kādu pastrādājam noziegumu, sauciet policiju, bet neesiet vienaldzīgi, tā ir mūsu sabiedrības lielākā problēma. Filmējiet, lai palīdzētu policijai. Izvērtējiet situāciju, ja jūtaties gana stiprs, varat arī pats apturēt zagli, bet jāņem vērā, ka zaglis var nebūt viens. Viņu aiz stūra var sagaidīt vēl pieci tādi paši. Zaglim kabatā var būt nazis vai gāzes baloniņš. Neesiet vienaldzīgi, bet esiet uzmanīgi.»
Lai rosinātu kādas situācijas atrisināšanu vai ievirzīšanu pozitīvā gultnē, ir jāsāk ar savu piemēru. Lai aktualizētu atbildīgu auto braukšanu un rosinātu diskusiju sabiedrībā, apdrošināšanas kompānija «Compensa» sadarbībā ar portālu «Apollo» turpina rakstu sēriju – «Atbildīgs autobraucējs ir ielu karalis!» Gaidīsim arī Jūsu stāstus un ierosinājumus, kā veicināt sabiedrības ieinteresētību ne tikai par savu mantu, bet arī savu līdzcilvēku drošību uz e-pastu auto@apollo.lv. Labākais stāsts tiks publicēts portālā «Apollo» un saņems dāvanu karti no «Compensa» 30 latu vērtībā KASKO iegādei.
Iepriekšējie raksti: