18. maijā plkst. 19.00 K. Barona ielā 3 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centrs aicina pavadīt bohēmisku muzeju nakti dejās, sarunās par mūziku un leģendāro britu rokmūzikas nedēļrakstu «Melody Maker», kas 70. gados neizdibināmā kārtā nonāca bibliotēkas krājumos. Par diskotēku no vinila platēm vakara gaitā rūpēsies dīdžejs Klāss Vāvere, savukārt pazīstamā Rīgas krodziņa «Muklājs» īpašnieks un mūzikas pazinējs Visvaldis Dreiska gādās par bufeti 70. gadu stilā.
Pirmais mūzikas nedēļraksts pasaulē «Melody Maker» sāka iznākt 1926. gadā Anglijā. Sākotnēji tā specializācija bija džezs, mērķauditorija – mūziķi. Savukārt 70. gados «Melody Maker» bija pasaulē lielākais šāda tipa izdevums un, lai gan tajā apskatīts arī džezs, souls un folks, vairums publikāciju veltītas rokmūzikai – vispirms īpaši pievēršoties glemrokam un progresīvajam rokam, vēlāk arī panku un jaunā viļņa stilistikām. Īpašas attiecības izdevumu gadiem saista ar slaveno mūziķi Deividu Boviju, kurš savulaik atzina: «Mani izveidoja «Melody Maker»».
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā «Melody Maker» nonāca 70. gados un tam bija plaša piekrišana Latvijas rokmūziķu vidū. Kā atzīst LNB direktors Andris Vilks: «Mums joprojām tā ir mīkla, kā Latvijas Nacionālā bibliotēka jeb toreizējā Valsts bibliotēka tika pie šī unikālā izdevuma. Mums septiņdesmitajos gados tas vienkārši regulāri tika atsūtīts un mēs to glabājām bibliotēkā, devām lasīt cilvēkiem, kas pastiprināti interesējās par rokmūziku un vēlējās gūt plašāku skatu uz mūzikas procesiem pasaulē. Domāju, ka pavisam droši varu teikt – mēs bijām vienīgie visā bijušajā PSRS, kas saņēma šo izdevumu, tāpēc tas bibliotēkas krājumu kontekstā noteikti uzskatāms par retumu.» Laimīga sakritība bija parūpējusies arī par to, lai «Melody Maker» netiktu glabāts bibliotēkas Specfondā (īpaši izveidota nodaļa pretpadomju izdevumu glabāšanai ar strikti ierobežotu piekļuvi) – lasītājiem bija jāiegūst tikai toreizējās Valsts bibliotēkas direktores Ainas Deglavas atļauja. Savulaik aktīvi «Melody Maker» cienītāji bija arī vieni no pirmajiem Latvijas dīdžejiem Ainars Mielavs un Jānis Šipkēvics, kas smēlās iedvesmu populārā nedēļraksta lappusēs.
Rokmūzikas pētnieks Klāss Vāvere, raksturojot «Melody Maker» saturu, atklāj : „«Melody Maker» ir liela nozīmē tādu mākslinieku kā David Bowie, Slade, Rod Stewart, Emerson, Lake & Palmer, Roxy Music, Sex Pistols u.c. panākumos . Laikrakstā publicējās labākie britu mūzikas kritiķi un žurnālisti, kas iedibinājuši mūzikas publicistikas pamatprincipus un nereti izcēlušies ar visai kritiskiem viedokļiem par daudzām slavenībām.» Taču līdz ar interneta ienākšanu mūzikas fanu ikdienas paradumos, «Melody Maker», tāpat kā liela daļa mūzikas preses, piedzīvoja apsīkumu, līdz 2000. gadā tika apvienots ar ilggadējo konkurentu «New Musical Express». Pēdējais «Melody Maker» numurs iznāca 2000. gada nogalē.
