Kādi ir darba meklēšanas paradumi Latvijā? (10)

Puse jeb 50% no aptaujas aizpildītāju atzīst, ka darba meklēšanu sāk ar aktīvu darba sludinājumu caurskatīšanu un kandidēšanu, bet 31% ar CV izveidošanu, ievietošanu elektroniskajā datu bāzē. Savukārt 10% pirmo, ko izdara, apjautājas draugiem, radiem, paziņām, bet 7% steidz reģistrēties kā bezdarbnieks. Tikai 1% ievāc rekomendācijas, kā arī 1% veic ierakstu sociālajos tīklos par to, ka šobrīd meklē jaunu darbu. 5 no aptaujas aizpildītājiem minējuši, ka jauna darba meklēšanu labprāt uzsāktu ar karjeras konsultāciju apmeklēšanu.

CV Market Latvia veiktajā aptaujā tika pētīts, kas ir noteicošais, lai pieteiktos izsludinātajai vakancei. 45% respondentu visbūtiskākais šķiet amata nosaukums un saistošs darba apraksts, savukārt gandrīz tik pat svarīgs kritērijs ir darba atrašanās vieta, 40% to atzīmēja kā noteicošo. Mazāk svarīgi faktori – uzņēmuma zīmola atpazīstamība (6%), vai tas ir vietējais, vai ārzemju uzņēmums (4%), vai tas ir valsts, vai komercuzņēmums (3%). Vismazāk uzmanības tiek pievērsts, kurā resursā darba sludinājums tiek publicēts un uzņēmuma lielumam, kas izsludinājis vakanci.

Nereti personāla atlases speciālisti pārmet, ka kandidāts atnācis uz darba interviju nesagatavojies, neinformēts par uzņēmumu, kurā grasās strādāt. Aptaujas rezultāti liecina, ka 86% jeb 1185 darba meklētāju meklē papildus informāciju par uzņēmumu internetā, toties 12% jeb 170 pietiek ar to informāciju, kas norādīta darba sludinājumā, bet 3% jeb 20 darba meklētāji informācijas iegūšanu par potenciālo darba devēju uzskata par lieku laika tēriņu.

Kandidējot uz kādu konkrētu vakanci un sūtot CV, motivācijas vēstuli pievieno 49% no aptaujas aizpildītājiem, savukārt visgrūtākais darba meklēšanas procesā šķiet tieši atbildes gaidīšana no potenciālā darba devēja, to norāda 40% darba meklētāju, savukārt 35% sagādā grūtības atrast atbilstošu darba piedāvājumu.

Darba piedāvājumi galvenokārt tiek meklēti specializētos darba sludinājumu portālos (atzīmēja 86% respondentu), tam seko sociālie tīkli (6%), apjautāšanās draugiem, paziņām (4%). Daži darba meklētāji (3%) caurskata avīzes vai žurnālus darba sludinājumu meklējumos, bet vēl mazāk (1%) apmeklē konkrētā uzņēmuma mājas lapu. Vērība netiek pievērsta sludinājumiem, kas izvietoti sabiedriskās vietās (sabiedriskā transporta pieturvietās, veikalos u.tml.).

Pieteikties uz vakancēm darba meklētāji galvenokārt izvēlas tad, kad atrod brīvo laiku (41%), nevis sekojot kādiem ieteikumiem par efektīvāko laika posmu vai nedēļas dienu. Savukārt tie, kuri tomēr vēlas darba devēju uzrunāt vispiemērotākajā brīdī, izvēlas sūtīt savu pieteikumu darba dienās no rītiem (26%) vai darba dienās pa dienas vidu (20%), nevis vakaros vai nedēļas nogalēs.

Darba un karjeras vortāla www.cvmarket.lv novērojumi rāda, ka tik tiešām visaktīvāk portālu apmeklē un vakances caurskata ap pusdienlaiku un vairāk tieši dienas pirmajā pusē. Taču, ja runā par CV veidošanu un reģistrēšanu datu bāzē, kas ir mazliet ilgāks un rūpīgāk veicams process, tad aktīvāka reģistrēšanās notiek sestdienās un svētdienās.

Runājot par darba intervijām, tad visvairāk jeb 36% darba meklētāju baidās no stresa intervijas, 23% no darba intervijas, kuras laikā jāveic kāds praktisks uzdevums, 21% - no grupas intervijas, bet 20% nejustos droši attālinātā darba intervijā, piemēram, izmantojot Skype.

Darba intervijas laikā nosaukt konkrētu algas apmēru, kuru vēlas saņemt, būtu gatavi 38% no aptaujas aizpildītājiem, 27% izvairītos minēt konkrētus ciparus, 20% uzdotu intervētājam pretjautājumu, cik tiek piedāvāts, 8% nosauktu par 25% lielāku algu nekā šobrīd saņem, bet 7% - samulsu un nezinātu, ko teikt, ja jautājums par algu tiktu uzdots.

Ne mazāk svarīgs posms pēc darba intervijas ir sekošana atlases procesam un savām izredzēm tajā. Tikai 45% interesējas par atlases procesu, savām izredzēm tajā, rezultātiem, zvanot vai rakstot intervētājam, pārējie pacietīgi gaida atbildi.