Ekspolitiķis Ainārs Šlesers vēlas izlīgt un tā saukto priežu lietu atrisināt ārpus tiesas, aģentūrai BNS apliecināja advokāts Sandis Petrovičs.
Šlesers vēlas izlīgt un priežu lietu atrisināt ārpus tiesas (100)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Būs piedāvājums par kompromisu, lai viņš [Šlesers] varētu mēģināt īstenot savu plānu, vienlaicīgi nenodarītu skādi videi, ko pēc Jūrmalas Aizsardzības biedrības domām, projekts varētu nodarīt,» teica advokāts.
Šai lietai ir vairāku gadu sena vēsture. Valdība 2010.gada martā atļāva veikt zemes transformāciju viņa īpašumā, kas pavērtu iespēju koku izciršanai un vēlāk apbūvei. Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) vērsās tiesā, kas atzina valdības rīcību par nelikumīgu. JAB pamatoja, ka teritorija ir krasta kāpa ar vērtīgu biotopu.
Tostarp Šlesers bija saaicinājis žurnālistus, lai izrādītu, ka neviena sena priede apbūves dēļ netiks nocirsta, bet 2012.gadā vides speciālisti atzina, ka atsevišķiem kokiem šajā īpašumā uzbrucis mizgrauzis. Pārbaude tika veikta pēc JAB novērotā, ka īpašumā nokaltuši koki.
Šlesers cīņu par apbūvi turpināja un vērsās tiesā. Tagad viņš vēlas panākt izlīgumu un atrisināt šo konfliktu ārpus tiesas.
«Mēs gribētu izlīgt, respektīvi, vienoties ar pieteicēju, ja tas būs iespējams, ko mēs vēl nezinām, par to, ka viņi šo pieteikumu neuzturēs, ka Šlesera kungs izpildīs prasības, kas viņa ieskatā būs nepieciešamas, attiecībā uz vides saglabāšanu,» sacīja advokāts.
JAB pārstāvis Guntis Grūba uzsver, ka būtisks būs vides ekspertu atzinums. Biedrība ir gatava uzklausīt priekšlikumus.
«Par visu turpmāko, kas tur ir iespējams un pie kādiem nosacījumiem, var pateikt tikai vides speciālisti, kuri ļoti konkrēti varētu pateikt, kādi koki ir saglabājami, kas ir darāms un kas savukārt nav darāms. (..) Var jau būt, ka tur jāsamazina būvapjoms, protams, tas ir diskutējams jautājums, jo nav jau teikts, ka mēs izlīgsim,» komentēja Grūba.
Apsekojot īpašumu, biedrība secinājusi, ka liela daļa meža zeme jau transformēta, izveidojot jūrmalas zonai neraksturīgu vidi, kas savukārt raksturīga savrupmājām. Biedrības pārstāvis teica, ka ir jāsabalansē privātās un sabiedrības intereses no vides viedokļa.
«Mēs varam runāt par izlīgumu no tā viedokļa, ka uz šīs zemes kaut kas kādreiz ir bijis. Vide ir kopjama, bet vai attīstāma pēc tādiem priekšstatiem, tas ir cits jautājums. Ideāls risinājums ir pēc iespējas vairāk saglabāt meža zemi,» sacīja Grūba.
Tiesā aģentūru BNS informēja, ka nākamā sēde notiks 3.oktobrī, kad arī taps zināms, vai risinājums jāmeklē ārpus tiesas. «Procesa dalībnieks informēja, ka vēlas izbeigt tiesisko strīdu,» informēja tiesas pārstāve Līga Trubiņa.
Šajā lietā iesaistīta JAB un valdība, bet trešā puse ir Inese un Ainārs Šleseri un uzņēmums «Avadel».