Visiem bērniem pienākas tiesības iegūt kvalitatīvu izglītību, līdz ar to bērnu, kurš ir agresīvs, nevar tā vienkārši izmest no skolas un par viņu aizmirst, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» atzina izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija).
Jau vēstīts, ka pirms mēneša Jaunjelgavā kāds piektās klases skolnieks, iesaistot vairākus klases biedrus, skolas tualetē piekāva pirmās klases skolēnu. Sabiedrībā izskanēja viedoklis, ka iespējamais varmāka stingri jāsoda.
Dombrovskis paskaidroja, ka sabiedrības pienākums ir nodrošināt to, ka visiem bērniem, neskatoties uz to, no kurienes viņi ir nākuši, kas ir viņu vecāki, viņu sociālo stāvokli, ir pieejama kvalitatīva izglītība, vienādas un godīgas iespējas dzīvē.
«Mēs vienkārši nevaram, ja ir kādas problēmas ar bērnu, viņu vienkārši izmest no skolas un par viņu aizmirst. Sabiedrība ko tādu nevar atļauties darīt. Pēc 20 gadiem šis bērns jūs atradīs parkā nakts laikā, un jūs sapratīsiet, kāpēc nebija laba doma par viņu aizmirst, kad viņš vēl bija bērns,» pauda Dombrovskis.
Vienlaikus gan ministrs uzsver, ja vardarbība sasniedz tādus apmērus kā Jaunjelgavā, situācija ar steigu ir jārisina un jāmeklē risinājumi. Ministrs situācijas risinājumam atbildes saskata nesen pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos, kas cita starpā paredz, ka agresīvos skolēnus no citiem varētu izolēt atsevišķās telpās.
Noteikumi paredz – ja konstatē, ka klasē ir agresīvs bērns, izglītības iestādes vadība pēc informācijas saņemšanas no pedagoga nodrošina izglītojamajam mācības citā telpā, tādā veidā viņu izolējot no klases.
Savukārt nākamais solis būtu izglītības iestādes vadītāja rakstveida informācijas sniegšana vecākiem par bērna uzvedību un par to, ka nepieciešams tālāk ar viņiem sadarboties.
Noteikts – ja izglītības iestādei nav psihologa vai sociālā pedagoga, tad vadītājam ir tiesības šos speciālistus pieaicināt, lai nodrošinātu korektu izglītojamā uzvedību.
Ja skola ar agresīvu bērnu pašas spēkiem nebūs spējīga tikt galā, paredzēts starpinstitucionālā sanāksmē lemt par tālāku rīcību. Svarīgi ir arī skatīties uz to, kāda ir situācija ģimenē, jo nav jēgas viņu atstāt ģimenē, kur varbūt valda bezcerība un bezjēdzība, no kurienes šī agresija varētu arī nākt, norāda ministrija.
Dombrovskis gan uzsvēra, ka jaunie noteikumi nepiedāvā standarta risinājumus – tie iezīmē ceļu, kādā pieņemami lēmumi.
«Es ceru, ka tagad vairs nevarēs izveidoties tāda situācija, ka skolas pedagogs gaidīs, ka kaut ko izdarīs policija, policija gaidīs, ka kaut ko izdarīs pašvaldība, bet pašvaldība gaidīs rīcību no skolas direktora,» skaidroja Dombrovskis.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka mēnesi pēc Jaunjelgavas vidusskolā notikušās 1.klases skolēna piekaušanas Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) sācis administratīvā pārkāpuma lietvedību pret skolas direktori Laumu Mīlīgu par pienākumu nepildīšanu un iespējamiem pārkāpumiem, nenodrošinot skolēniem drošu vidi.
IKVD vadītāja Inita Juhņēviča norādīja, ka bargākais Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētais sods ir 100 latu naudas sods. IKVD gan nevar lemt par skolas direktoru atbilstību amatam, to var darīt tikai pašvaldība. Taču pēc pārbaudes IKVD nepieciešamības gadījumā var prasīt pašvaldībai izvērtēt skolas direktora atbilstību amatam, paskaidroja Juhņēviča.
Pēc dienestu sniegtās informācijas, skolas tualetē 22.aprīlī tika smagi piekauts pirmās klases skolēns. Vardarbībā tiek vainots piektās klases skolēns, taču iesaistīti bija arī vēl citi skolēni.
