Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10954673t1h3d21.jpg)
Vietā, kur pirms gadsimta vēl bija tuksnesis un kuru klāja smiltis un auga kaktusi, bet tagad atrodas kazino meka, nāk arī viena no lieliskākajām indie, alternatīva roka, new wave grupām «The Killers», kurus diemžēl, ar lieku skatītāju cerību, Mežaparkā neiesildīja visu cerētie Mančesteras James, taču nemiers zuda ar brīdi, kad parādījās galvenie varoņi.
Nav šaubu, ka elegance un šarms ir Brendona Flouersa (Brandon Flowers) galvenais darbarīks skatuves pārvaldīšanā un publikas koncentrēšanā vienā veselā korī. Mežaparka estrāde bija apburta, klausītāji viļņoja balsīs un koki palika kuplāki, ja ne fiziski, tad vismaz muzikāli bagātāki, gaidot Dziesmu un deju svētku pasākumu.
Koncerts izspēlēts izmantojot galvenās «top» «The Killers» dziesmas. Īstenība koncerta recenzijai jau šeit būtu jābeidzas, jo patiesākie fani zina par ko ir runa – «Mr. Brightside», «Spaceman», «The Way It Was», «Smile Like You Mean It». Vai varēja būt ideālāks sākums? Iespējams varēja, bet labi, ka Rīga to nesagaidīja, jo kaut daudz spēka apmeklētājos patērēja šīs dziesmas, turpinājums bija tikpat lielisks.
Atgriežoties pie sākuma, tad nekas netika žēlots, ne balss, ne ģitāra, bet galvenokārt ne – bungas. «The Killers» bungu meistars Robijs Vannuči spridzināja savus instrumentus tuvu tam, cik savulaik 70-ajos Led Zeppelin bungu tēvs Džons Bonems, pārspējot jebkuru, kas vēlējās to pārspēt, arī aizskatuvē.
Romantika un kaisle pārņēma fanus, ko varēja arī redzēt mūziķu acīs, tāpēc arī turpināja ar daiļo, sirdi plosošo «Miss Atomic Bomb», kuru oriģinālajā mūziķu videoklipā galvenās lomas atveido jaunā poļu aktrise Izabella Miko un Džūlijas Robertsas brālis Ēriks Roberts.
«Human», hīts, ar kuru «The Killers» tieši ieņēma galveno starta pozīciju pasaules pārņemšanā. Cilvēku nepārtrauktā roku plaudēšana gaisā padarīja šo dziesmu vēl neaizmirstamāku, kur arī zosāda par agrajiem muzicēšanas gadiem nespēja likt mieru lielāko daļu skatītāju, kas turpinājās ar «Somebody Told Me», kur patiešām viss ne tikai tika pateikts, bet lieliski arī izskanēja.
Turpinājums virzījās uz daļēji atšķirīgo skanējumu, kas izpaudās «For Reasons Unknown», kur savdabībā varēja sadzirdēt psihodēlijas elementus, kas ļaudīm lika nedaudz padomāt par to, cik laiks ātri skrien un cilvēki nemanāmi mainās. Nekas nav ilgstošs.
Interesantais un negaidītais moments, kaut citu koncertu laikā ir bijuši daudzi kaveri, gan «The Beatles», gan «Joy Division» un arī «Tommy James & the Shondells», tad Mežaparkā Lasvegasas puiši izvēlējās «Alphaville» kaveru «Forever Young», mērķējot, ka vienmēr būsim jauni, jo patiesībā tas ir skaistākais, enerģiskākais un brīvākais laiks cilvēku dzīvēs.
«Kas paliek Las Vegasā, tas paliek Las Vegasā». Ar šo tekstu Brendons, šķiet, mudināja domāt arī Rīgas iedzīvotājus – Rīgā notikušais, paliek Rīgā – kaut vieglprātīgi, bet vienreizēji. Interpretācija paliek katra ziņā.
Trešās daļas nobeigums suminājās ar kārtējo romantisko «A Dustland Fairytale» un sākās ar, bez šaubām, Brendona spēju lasīt koncerta apmeklētāju domas, kur tas izpaudās dziesmā «Read My Mind», kur šķiet ne tikai skatuves varonis lasīja domas, bet arī katrs klausītājs zināja, par ko domā pārējie «The Killers» mīlētāji – turpinājumu.
Kaut arī pēdējais albums iznāca 2012. gadā ,tad tomēr jaunās dziesmas ir jaunās dziesmas un «Runaways», kopā ar iepriekš izskanējušo «Miss Atomic Bomb» bija kaut kas svaigs publikas ausīm un ļāva neaizmirst, ka jaunības vieglprātībai bieži vien ir nākotne, kas ar laiku paliks nenotvertā pagātnē, jo, kur arī ar līdzīgu domu skan latviešu dziesma – «Skaista ir jaunība, tā nenāks (neatgriezīsies) vairs».
Noslēgumā salūts, «confetti» ar «The Killers» simboliku un un pēdējās dziesmas – «Jenny Was a Friend of Mine» un «When You Were Young», atkal atgriešanās pagātnē, jaunībā, kur viss bija skaisti, sapņi piepildījās un bija vērts dzīvot.
Vai turpmāk dzīvošanai pienācis gals? Noteikti nē! Prieks par dāsno bungotāju, izdalot 6 bungu vālītes un nobeidzot koncertu ar vārdiem «Paldies». Protams žēl, ka dzirdamība nebija tā labākā un organizatori nebija pašmāju, taču savām acīm tos redzējām un nav ko gluži sūdzēties, tik jāgaida uz tikpat prasmīgiem māksliniekiem. Kas būs nākamie?