Andris Ameriks: Šleseram GKR būtu par šauru

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Rīgas vicemērs, partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) dibinātājs Andris Ameriks noraida iespēju, ka viņa bijušais partijas biedrs Ainārs Šlesers politikā varētu atgriezties ar GKR palīdzību - sarunas par to nav notikušas un, visticamāk, nenotiks, jo Šlesera vērienam Amerika partija būšot par mazu, aģentūrai LETA skaidroja vicemērs.

»«Gods kalpot Rīgai» ir pilsētas partija, kuras galvenā prioritāte ir Rīgas pilsētas attīstība. Caur šo formu mēs arī domājam par Saeimas vēlēšanām, kurās varētu virzīt savus kandidātus - mērķis ir samazināt plaisu un uzlabot sadarbību starp Saeimu un Rīgas domi, bet Šlesers runā par valsts mēroga plāniem,» norādīja Ameriks.

«Rīgas partija un Aināra mērogi ir divas dažādas lietas, tāpēc sarunas par to, ka Šlesers varētu iestāties GKR, nav bijušas un nebūs,» uzsvēra galvaspilsētas vicemērs.

Pēc Amerika domām, Šlesera idejām daudz tuvāka būtu Einara Repšes biedrība «Latvijas attīstībai», jo abi par savu prioritāti izvirzījuši atbalstu uzņēmējdarbībai, investīciju piesaisti un valsts ekonomisko attīstību.

Tā kā šīs platformas abiem ir līdzīgas, «Aināram un Einaram būtu jāatrod kopsaucējs, lai nesanāk, ka abi sēž vienā laivā dažādos stūros,» uzskata Rīgas vicemērs.

Šlesers un Ameriks plecu pie pleca tika ievēlēti Rīgas domē 2009.gadā kā LPP/LC biedri. Šlesers kļuva par domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) vietnieku, bet pēc tam, kad tika ievēlēts ar atlaišanu bēdīgi slavenajā 10.Saeimā, viņa vietu ieņēma Ameriks, kurš šo amatu saglabājis arī pēc šā gada 1.jūnijā notikušajām vēlēšanām. 2011.gada jūlijā 10.Saeima tika atlaista, bet decembrī likvidēta partija LPP/LC, pēc kā Šlesers uz laiku kļuva par bezdarbnieku un pievērsīsies ģimenes dzīvei, bet Ameriks nodibināja partiju «Gods kalpot Rīgai», kuras kodolu veido bijušie LPP/LC Rīgas domes deputāti.

Pēc divu gadu pārdomām Saeimas vēlēšanās 2011.gadā sabiedrības atbalstu zaudējušais ekspolitiķis, par oligarhu dēvētais Šlesers, paziņojis par nodomu atgriezties aktīvajā politikā. Šlesers laikrakstam «Diena» skaidroja, ka viņam neesot ticības, ka pie varas esošie spēs arī 2014.gada rudens vēlēšanās piedāvāt kaut kādu Latvijas attīstības vīziju, kurai Latvijas iedzīvotāji būtu gatavi noticēt. Viena no Šlesera piedāvātajām idejām ir novirzīt 50 miljonus eiro Latvijas reklamēšanai, lai šādi piesaistītu tūristus un uzturēšanās atļauju gribētājus, kas valstij došot 20 miljardus eiro un ļaušot aizvietot ES finansējumu, uz kura Latvija esot «uzsēdusies» kā narkomāns uz adatas.

Savukārt investoru, uzņēmēju un studentu interese no visas pasaules būtu ārkārtīgi spēcīgs signāls un piedāvājums visiem emigrējušajiem latviešiem, «jo viņi zinātu - ir pienācis laiks atgriezties. Ir jāiet, ir jāinvestē, jābūvē, jātaisa jauni restorāni un kafejnīcas, jāpiedalās dažādu biznesu veidošanā. Jo tur, kur ieplūst investīcijas, ir iespējas,» uzskata Šlesers. Tādējādi viņš saskata iespēju gūt dubultu ieguvumu, «ja mēs to nedarīsim, mēs ļoti ātri atgriezīsimies pie divām bēdīgajām alternatīvām - pensionāru valsts, kas pati nevar uzturēt savus pensionārus un noņem viņiem pabalstus, vai bēgļu un lētā darbaspēka valsts, no kuras vietējie mūk projām.»

Vērtējot Latvijas politikā notiekošo, Šlesers uzskata, ka nākamo valdību veidos lielākais divi politiskie spēki, bet pastāvot iespēja, ka vairākumu iegūstot viens pats «Saskaņas centrs» (SC), «ja viņi atvērs durvis latviešiem ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā». «Skaidrs ir tas, ka divi politiskie spēki iegūs absolūto vairākumu nākamajā parlamentā. Es pat gribētu teikt, ka, iespējams, viņiem kopā būs pat divas trešdaļas balsu - pietiekami, lai būtiskos jautājumos varētu mainīt Satversmi.» Savukārt tiesiskuma koalīcija esot bankrotējusi, turklāt «Vienotībā» neesot cilvēku, kas izprot biznesu.

Šlesers darbību politikā sāka 90.gadu beigās, izveidojot Jauno partiju, bet vēlāk to transformējot par Latvijas Pirmo partiju. Pēc pāris gadiem Pirmā partija apvienojās ar «Latvijas ceļu» un pārtapa par LPP/LC. Uz 10.Saeimas vēlēšanām Šlesers jau devās kā apvienības «Par labu Latviju» pārstāvis, iegūstot nelielu pārstāvniecību, bet Saeimas ārkārtas vēlēšanās atkal kandidēja LPP/LC viena pati un palika bez deputātu mandātiem. Neilgi pēc tam tika pieņemts lēmums LPP/LC likvidēt.

Uz augšu