Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10956570t1hf461.jpg)
Šovasar plānoju iegādāties zemi un sākt būvēt māju, esmu nolēmis ierīkot zemes siltumsūkņa apkuri. Kaimiņš savā teritorijā ierīkoja horizontālo siltumsūkni, tagad viņam gandrīz visur zem zemes ir caurules. Pat kārtīgu pirtiņu vairs nevar uzbūvēt! Kādu zemes siltumsūkni labāk izvēlēties - horizontālo vai vertikālo? Apbūves gabalā būs nepieciešams arī ūdens, tāpēc vēlos noskaidrot - labāk ierīkot spici vai dziļurbumu?
Vēstuli ar jautājumu iesūtījis apbūves gabala īpašnieks Valdis no Piebalgas
Atbild uzņēmuma «Komunālprojekts Izpēte», kas Latvijā veic ģeotermālos urbumus, ģeoloģisko izpēti un mājas pamatu apsekošanu, kā arī veido dziļurbumus, valdes priekšsēdētājs JĀNIS DIŠLERS.
Valdi, es ieteiktu izvēlēties vertikālo siltumsūkni. Lai to ierīkotu, jāizveido ģeotermālais urbums. Tajā ievada termozondi, savukārt zem zemes ierok cauruli un pievada līdz ēkai. Vertikālajam siltumsūknim ir vairākas priekšrocības, salīdzinot ar horizontālo. Tas aizņem ļoti maz vietas - ir tikai viena caurule līdz ēkai. Optimālais dziļums ģeotermālajam urbumam ir 120 -150 metri. Šādā dziļumā vienmēr ir konstanta zemes temperatūra, tad ir garantēts, ka ziemā nebūs problēmu apgādāt māju ar zemes siltumu.
Horizontālajam siltumsūknim turpretim ir caurļvadu sistēma jeb radiators, ko rok zemē izklaidus pa teritoriju apmēram 1, 5 metru dziļumā. Pēc tam šajā vietā zeme ir praktiski neizmantojama - neko vairs nevar uzbūvēt, jo visur ir caurules. Turklāt šādā dziļumā nav konstanta temperatūra, ziemā - kailsalā, kad zemes temperatūra ir ap nulli, siltumsūknis var vienkārši pārstāt darboties, saimnieki palikt bez apkures. Ir situācijas, kad horizontālo siltumsūkni nemaz nav iespējams ierīkot. Piemēram, zemes gabalā ir ļoti zems gruntsūdens līmenis, tad vienīgā iespēja ir veidot vertikālo siltumsūkni.
Vertikālā zemes siltumsūkņa ierīkošanai parasti iesaka veikt divus apmēram 60 metru dziļus urbumus...
Acīmredzot tāpēc, ka lielai daļai uzņēmumu Latvijā nav pieejama tehnika, lai izveidotu dziļāku urbumu. Es uzskatu, ka vertikālajam siltumsūknim praktiskāk ir veikt vienu ģeotermālo urbumu 120 - 150 metru dziļumā, jo šādā dziļumā vienmēr ir konstanta zemes temperatūra, līdz ar to ēka pastāvīgi būs apgādāta ar zemes siltumu. Jāņem vēra, ka zemes siltumsūkņa termozondes daļa, kas atrodas virs gruntsūdens līmeņa, nefunkcionē kā siltumsūknis.
Ja ir divi seklāki urbumi, saimnieks vairāk samaksā par izraktajiem metriem, kas principā ir lieki, jo nefunkcionē kā siltumsūknis.
Valdi, es ieteiktu pirms zemes iegādes veikt zemes ģeoloģisko izpēti, citādi pamatīgi var iegrābties.
Kā tad tā?
Manā pieredzē bija gadījums. Veicot ģeoloģisko izpēti, secināju, ka zem zemes ir kūdras slānis.
«Uzņēmējam, kas uz šīs zemes plānoja būvēt māju pārdošanai, pateicu, ka uz šādas grunts mājas pamatu betona pēda pārlūzīs. Uzņēmējs atbildēja: «Gada laikā taču nepārlūzīs, tikmēr jau māju būšu pārdevis!»
Arī, iegādājoties gatavu māju, īpaši, ja tā ir nesen celta, es ieteiktu pārliecināties, ka ir veikta ģeoloģiskā izpēte.
Vai tad nevar iztikt bez ģeoloģiskās izpētes?
Uzbūvējot ēku uz neatbilstošas grunts vai arī esošai ēkai uzbūvējot virsbūvi, ja grunts ir pārāk vāja, pastāv iespēja, ka jau pēc pāris gadiem pamati var nevienmērīgi sēsties, ēka deformēties, plaisāt. Latvijā tā notiek diezgan bieži. Ēkai deformējoties, rodas arī citas problēmas - sašķiebjas grīdas, slikti veras logi, durvis u.c.
Vēl lietderīgāka ģeoloģiskā izpēte ir, ja apbūves gabalā ir ļoti laba grunts, jo tad var samazināt ēkas pamatu izmaksas pat par vairākiem tūkstošiem latu.
Projektējot ēkai pamatus, projektētāji nereti neiekļauj projektā ģeoloģisko izpēti. Projektētājam ir izdevīgi ekonomēt uz ģeoloģisko izpēti, tad viņš nodrošinās - uzprojektē mājai lielākus pamatus nekā ir nepieciešams. Protams, lielāki pamati ir dārgāki, saimnieks pārmaksā pat vairākus tūkstošus latu. Atsevišķi projektētāji zem ēkas, kā likums, projektē betona plātni, tā izmaksā ļoti dārgi, lai arī, iespējams, pilnībā pietiktu izveidot vienkāršus lentveida pamatus. Privātmājai ģeoloģiskā izpēte, atkarībā no ēkas lieluma, maksā tikai apmēram 100 - 200 latu. Praktisks saimieks var izrēķināt, kas ir izdevīgāk - samaksāt pāris simtu latu par ģeoloģisko izpēti vai arī pārmaksāt vairākus tūkstošus par mājas pamatiem.
Ko nosaka, veicot ģeoloģisko izpēti?
Pirmkārt, nosaka, kādas nestspējas grunts ir saimniekam piederošajā zemes gabalā. Pēc ģeoloģiskās izpētes uzņēmums sagatavo atskaiti par grunts fiziski mehāniskajiem rādītājiem, ēkas konstruktors pēc tiem aprēķina, kādus pamatus nepieciešams būvēt. Vidēja lieluma privātmājai zemes izpēti veic apmēram sešu metru dziļumā, protams, ja neatklājas, ka virskārtā ir, piemēram, sešus metrus biezs kūdras slānis.
Otrkārt, veicot ģeoloģisko izpēti, nosaka, cik augsts ir gruntsūdens līmenis. Nereti mēdz būt situācija - lai izbūvētu ēkai pamatus, apbūves gabalā sākt rakt būvbedri, bet negaidot izrādās, ka pusotra metra dziļumā ir ūdens. Tad, lai izbūvētu pamatus, jāpazemina ūdens līmenis, tas aizņem pāris dienu. Tikmēr tehnika būvbedres rakšanai stāv pagalmā, saimnieks par tās nomu maksā bargu naudu... Tāpēc vēl pirms ēkas būvniecības sākšanas vajadzētu noskaidrot, cik augsts ir gruntsūdens līmenis.
Saimnieks esošai divstāvu mājai nolēmis uzbūvēt vēl trešo stāvu. Vai arī tad ir jāveic ģeoloģiskā izpēte?
Pilnīgi noteikti! Esošai ēkai, uzbūvējot vēl vienu stāvu, slodze pamatiem palielinās apmēram par 30%. Ja pamati nav pietiekami izturīgi, ēka visticamāk sāks deformēties. Taču tik pat labi - var būt, ka mājas pamati jau ir ar rezervi, un mājai droši var būvēt ne tikai vienu, bet arī divus stāvus. Veicot ģeoloģisko izpēti un pamatu apsekošanu, to var noskaidrot. Ja konstatē, ka ēkas pamati nav pietiekami izturīgi, tos var nostiprināt vai arī atvieglot ēkas konstrukciju, piemēram, nomainot pārsegumus. Mēdz arī būt, ka saimnieks vēlas mājai padziļināt pagrabu.
Padziļinot pagrabu zem pamatu pēdas, ir liels risks, ka ēka var sabrukt. Tādēļ pirms tam noteikti jāveic ģeoloģiskā izpēte un pamatu apsekošana.
Ko darīt, ja esoša māja plaisā?
Ja zemes gabalā nepieciešams ūdens, labāk ierīkot spici vai dziļurbumu?
Protams, ka dziļurbumu, jo tas ir daudz drošāk. Spici nemaz visur nevar izveidot. Turklāt ierīkojot spici pilsētās, pie pilsētām vai fermu tuvumā, ūdens var būt ļoti piesārņots. Nereti mēdz būt, ka ar laiku spicē ūdens izsīkst, dziļurbumā nekas tāds nav iespējams. Uzņēmums «Komunālprojekts Izpēte» var ierīkot dziļurbumu jebkurā vietā Latvijā, neatkarīgi no ūdens dziļuma. Ir pieejama tehnika, ar kuru var izveidot pat 250-300 metru dziļu urbumu.
Lai saņemtu profesionālu konsultāciju par ģeotermālo urbumu, ģeoloģisko izpēti, mājas pamatu apsekošanu vai dziļurbuma izveidi, zvaniet pa tālruni 29222355
* Šis ir apmaksāts reklāmas raksts.