Ar šo gadu «Turībā» var apgūt arī žurnālistiku

FOTO: publicitātes foto

Žurnālista profesija lielai daļai cilvēku saistās ar iespēju būt pirmajam notikumu epicentrā – dažu metru attālumā klausīties politiķu diskusijās, intervēt pasaules mēroga māksliniekus un valstu amatpersonas, gozēties sabiedrībā populāru personu saviesīgajos pasākumos un aizkulisēs, būt tam, kuram priviliģētā kārtā ļauts pabūt vietās, kur citkārt pieeja liegta. Tā ir arī iespēja kļūt tautā pazīstamam, cienītam un pat slavenam. Tomēr apgalvot, ka žurnālista profesijai piemīt tikai salda graša, nebūt nevar. Šim darbam ir arī otra puse: nenormēts darba laiks, augsts darba temps un notikumi, kur jāpiedzīvo nepatīkama pieredze, jāpārvar bailes un jāpieņem tūlītēji un pārdroši lēmumi, pa spēkam ne katram. Vairāk par žurnālistu darba ikdienu un jaunajām studiju iespējām Biznesa augstskolā Turība stāsta radiožurnālists un specializācijas [s:45336] vadītājs Lauris Zvejnieks un Sabiedrisko attiecību fakultātes dekāns Andris Pētersons.

Jābūt universālam kareivim

«Lai kāda arī būtu žurnālista darba ikdiena, pirms izvēlēties šo profesiju, vispirms godīgi jāatbild pašiem sev – vai es gribu runāt ar visdažādākajiem cilvēkiem, sākot ar augsta ranga amatpersonām, politiķiem un beidzot ar bezpajumtniekiem vai par noziedzīgiem nodarījumiem apsūdzētajiem, spēju ātri noorientēties mainīgajā vidē un esmu gatavs nakts vidū mesties uz negaidīta notikuma vietu, ir vēlme apkopot un analizēt informāciju, spēju objektīvi uzlūkot un pieņemt cilvēkus tādus, kādi tie ir,» žurnālista darba ikdienu ilustrē Lauris Zvejnieks ar 20 gadu pieredzi nozarē.

Cilvēku intervēšanai un informācijas izklāstīšanai ir jāpatīk, visu pārējo var iemācīties. Tomēr ikvienam jaunietim, kurš šogad sāks studēt ar mērķi kļūt par žurnālistu, jāapzinās, ka mediju vide ir ļoti mainīga, un profesionālās zināšanas nāksies papildināt visu darba mūžu.

Sabiedrisko attiecību fakultātes

Jāatšķir pelni no pelavām

«Lai kļūtu par labu profesionāli, jāpiemīt asam prātam, ikdienā daudz jāmācās, jāmāk analizēt, jāatšķir pelni no pelavām un jābūt precīzam,» skaidro žurnālistikas jomas pārstāvis. Žurnālistam jāpiemīt analītiskam prātam, jāprot saskatīt problēmas būtība un ļoti kritiski jāizvērtē ikkatras jauniegūtās informācijas saturs. Jābūt pietiekami apķērīgam un apveltītam ar labu intuīciju, lai saprastu, kuriem informācijas avotiem var uzticēties. «Ikviens lasītājs novērtēs prasmi izstāstīt stāstus vienkāršā un saprotamā valodā, jāzina, kā cilvēks uztver informāciju. Lasītāja uzticību var iemantot, ja pratīs atrast faktus, detaļas un citātus,» atklāj L. Zvejnieks. Pieejas veids, informācijas atrašana un apkopošana, vienošanās par intervijām un komentāru iegūšana ir paša žurnālista uzdevums. Lai pamanītu atšķirīgo un atrastu interesantu informāciju, žurnālistam ir jāizmanto visdažādākie līdzekļi un ceļi, jāmāk cilvēkus pieņemt tādus, kādi tie ir, jāspēj atrast kopīga valoda ar ikvienu – tieši tas dara žurnālista darbu sarežģītu, bet vienlaikus arī aizraujošu.

Sevi jāpierāda profesionāļu acīs

Ja jaunietis skaidri apzinās, ka žurnālistika ir tas, ar ko vēlas saistīt savu dzīvi, tad viņam der zināt, ka jau augstskolas lekciju auditorijās svarīgi apgūt gan teorētiskas zināšanas, gan praktiskas iemaņas.

TV operatora

Kā norāda Sabiedrisko attiecību dekāns, pēdējā kursā studentus sagaidīs pats gardākais no lielā mediju pīrāga – pētnieciskā žurnālistika. Topošie žurnālisti veiks pētījumu par paša izvēlētu tēmu, iepazīsies un sadarbosies ar mediju profesionāļiem Latvijā un ārzemēs, apskatot žurnālistikas problēmjautājumus gan vietējā mērogā, gan sastrādājoties ar Turības ārvalstu partneraugstskolām.

Darba iespējas visplašākās

Kā stāsta L. Zvejnieks, mūsdienu žurnālista karjeras izaugsmes iespējas ir plašas, ja vien prot tās saskatīt un daudzpusīgi pielietot. Tāpēc nereti gadās, ka žurnālists, kurš sācis darbu nelielā interneta žurnālā, vēlāk darbojas vairākās sfērās, darbojoties kā pasaules mēroga sporta spēļu aizkadra balss televīzijas pārraidēs un radio, vadot saviesīgus pasākumus un attīstot savu uzņēmumu. Žurnālisti dažkārt izvēlas padziļināti apgūt arī citas nozares, piemēram, rakstot par biznesu, lieti noder papildu zināšanas un diploms uzņēmējdarbībā.

Ne mazāk svarīgas žurnālista profesijā ir arī valodu zināšanas, kas paver ceļu darbam visā pasaulē, tāpēc papildu obligātajai angļu valodai studenti augstskolā apgūst četras svešvalodas pēc izvēles - krievu, spāņu, franču vai vācu. Svešvalodu zināšanas studenti sekmīgi uzlabo, piesakoties Erasmus programmā un studējot, piemēram, Briseles komunikāciju skolā.

dubultā diploma programmā

www.turiba.lv

* Šis ir apmaksāts reklāmas raksts.

Uz augšu