Einara Repšes biedrības «Latvijas attīstībai» reklāmas televīzijā liecina par vēlmi iegūt atpazīstamību sabiedrībā vairāk nekā gadu pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, tiesa, reklamējoties šādā veidā biedrība ētikas normas nepārkāpj, aģentūrai BNS atzina aptaujātie politikas eksperti.
Gan politologs Jānis Ikstens, gan Sabiedriskās politikas centra «Providus» pētniece Iveta Kažoka aģentūrai BNS sacīja, ka biedrības skaļā reklamēšanās likuma un ētikas normas nepārkāpj, tomēr sabiedrības informēšana par biedrību liecina par vēlmi iegūt atpazīstamību. Tiesa kā reklāmas kampaņas patiesos iemeslus politikas vērotāji minēja vairākas versijas.
Ikstens norādīja, ka reklāma ir atklāta, tomēr nav skaidrības, ko tieši reklamē, jo šobrīd pastāv biedrība, taču partija vēl nav izveidota.«Tā ir ļoti atklāta reklāma. Tīri teorētiski, ja nav partijas, nav arī nosaukuma un zīmola, ko reklamēt. Bet tas, ka tiek daudzināti cilvēki, līderi, kuri varētu iekļauties partijā, un arī partijas attīstības ideja, tas ir nenoliedzami. Rīcība atbilst likumdošanai, bet jāsaprot, ka reklāmas aktivitātes notiek vairāk nekā gadu pirms Saeimas vēlēšanām. Visticamāk, tas ir veids, kā vēstīt pasaulei, ka kaut kas veidojas un kādas topošajam veidojumam ir prioritātes,» sacīja politologs.
Savukārt Kažoka apšaubīja reklāmu lietderību, norādot, ka, iespējams, biedrībai ir lieli finansiālie līdzekļi un īstas domas, ko ar reklāmām grib pateikt, nemaz nav. Tāpat viņa uzsvēra, ka reklamēšanās vairāk nekā gadu pirms Saeimas vēlēšanām ir visai netradicionāla pieeja, kas Latvijā līdz šim nav bijusi.
«Iespējams, ka cilvēkiem ir daudz naudas un viņi uzskata reklamēšanās gadu pirms vēlēšanām ir naudas lietderīga izmantošana. Varbūt tas viņiem ir vienīgais veids, kā pastāstīt par topošo partiju, un viņi cer, ka šādā veidā var sasniegt ļoti plašu auditoriju. Vēlākas sabiedrības aptaujas parādīs, vai šāda metode Latvijā ir efektīva vai nav. Bet parasti partijas tik agri pirms vēlēšanām reklamēties nesāk. Šī ir netradicionāla situācija,» viņa atzina.
Tāpat Kažoka pieļāva, ka, iespējams, jauns politiskais spēks nemaz veidots netiks, bet cilvēki, kuri parādās reklāmās, vēlas iegūt atpazīstamību, lai kandidētu vēlēšanās no citu partiju sarakstiem. Viņa sacīja, ka biedrības locekļi ar reklāmām vēlas palielināt savu atpazīstamību sabiedrībā, kā arī, iespējams, mēģina iebiedēt partijas, kas šobrīd ir Saeimas sastāvā, un parādītu, ka ir konkurētspējīgi, lai tās piedāvātu viņiem vietas savos sarakstos.
Savukārt Ikstens uzskata, ka biedrības locekļi, kuri veidos partiju, labi apzinās, ka atkārtota iekļūšana politikā ir sarežģīta. Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka esošās koalīcijas partijas nav spējīgas piedāvāt jaunas idejas.
«Otrreizējā iekāpšana upē arvien bijusi sarežģītāka nekā pirmā reize. Domāju, ka tie cilvēki, kuri partiju veido, to diezgan labi apzinās, tieši tāpēc viņi veic publicitāts kampaņas un reklāmas televīzijā. Tas, ka esošā koalīcija ir pagurusi un īsti nespēj piedāvāt nekādas jaunas idejas, izņemot kārtējās konsolidācijas, ir acīmredzami. Līdz ar to jautājums ir, vai jaunais politiskais spēks piedāvās idejas, kas ir pievilcīgas vēlētājiem. Vispirms ir jāredz vēl neizveidotās partijas politiskā platforma. Tas, ko mēs šobrīd zinām, ir tikai pastiprinātas diskusijas par to, kā izraudzīties premjeru, paplašināt pilnvaras. Es neticu, ka Latvijas attīstību kavē veids, kā mēs izvēlamies premjeru,» vērtēja Ikstens. Viņš piebilda, ka jāredz arī cilvēki, kuri no biedrības pievienosies partijai. Galvenais jautājums, vai sabiedrība viņus atzīs par rīcībspējīgiem, vai arī uzskatīs tikai par ideju kaldinātājiem.
Kažoka sacīja, ka skeptiski vērtē iespējamās jaunās partijas izredzes, jo diez vai tā varēs pārspēs partijas, kas šobrīd ir Saeimā.
«Es esmu skeptiski noskaņota uz topošās partijas izredzēm, jo priekšplānā ir politiķi, ko Latvijas sabiedrība jau pazīst. Nav nekādas garantijas, ka pat kvēlākais Repšes kunga fanu pulks būtu gatavs balsot par partiju tikai tāpēc, ka Repše tur ir. Partijas idejas sabiedrībā nav sevišķi populāras. Latvijas politikā es neredzu konkurences apstākļus, kas nodrošinātu Repšes biedrībai iespējas pret «Vienotību», Nacionālo apvienību, «Zaļo un zemnieku savienību» un «Saskaņas centru». Iespējams, ka partija nemaz nepretendē uz masu atbalstu, bet pietiktu, ja tā pārvarētu 5% barjeru un iekļūtu nākamajā koalīcijā. Tādā gadījumā šāda veida kampaņa ir izskaidrojama,» pauda Kažoka.
Aģentūra BNS jau ziņoja, ka Repše ar domubiedriem iepriekš apliecināja gatavību šī gada beigās vai nākamā gada sākumā dibināt jaunu partiju, kura piedalīsies nākamajās Saeimas vēlēšanās. Savukārt biedrība «Latvijas attīstībai» turpināšot darboties līdztekus jaundibinātajai partijai.
Repše apliecināja, ka daļa no biedrības biedriem būs partijā, tomēr obligāta iestāšanās nebūšot. Savukārt par biedrības rindās tiks uzņemti cilvēki, arī no citām partijām.
«Vienotības» biedra karti Repše nolika marta beigās.
