Lai turpmākajos gados spētu savlaicīgi sagatavoties iespējamiem plūdiem un pasargātu no pavasara ūdeņiem plašākas teritorijas, ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalstu iecerēts sakārtot infrastruktūru un veidot trīsdimensiju plūdu modelēšanas kartes, portālu «Apollo» informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra preses sekretāre Maija Pētermane.
Šie un vēl citi pasākumi paredzēti VARAM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā «Par plānotājiem pasākumiem 2013.-2015.gadā, lai mazinātu palu un plūdu draudus, un priekšlikumiem turpmākai rīcībai», ko otrdien, 6. augustā, izskatīja Ministru kabinets.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs jau vairakkārt ir uzsvēris, ka gan pašvaldībām, gan iesaistītajām institūcijām un arī valdībai ir jāspēj mācīties no šī pavasara notikumiem un jāizdara viss iespējamais, lai turpmāk palu ūdeņi nenodarītu tik lielus postījumus.
Turpmākajos divos gados ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu iecerēts pabeigt Jēkabpils, Pļaviņu un Salas pagasta aizsargdambjus, īstenot plūdu risku mazināšanas projektus Carnikavā un Ādažu novadā, atjaunot sūkņu stacijas pie Babītes un Jelgavā.
Tāpat paredzēts rekonstruēt Lubānas ezera Dienvidaustrumu dambi, kam Ministru kabinets pēc VARAM ministra ierosinājuma jau nolēma atvēlēt finansējumu vairāk nekā 1,33 miljonu latu apmērā.
Lai savlaicīgi prognozētu plūdu tuvošanos un spētu modelēt ūdens masu virzīšanos, sadarbībā ar Aizsardzības ministriju iecerēts veikt atsevišķu Daugavas posmu, Ogres lejteces un plūdu riskam pakļauto teritoriju aerofotografēšanu un lāzerskenēšanu, lai sagatavotu trīsdimensiju plūdu kartes. Turpmākajos gados plūdu riska informācijas sistēmā plānots iekļaut arī datus un digitālās kartes par plūdu riskam pakļautajām teritorijām arī pārējos upju baseinos.
Atgādinām, ka šī pavasara plūdi radīja postījumus plašās teritorijās, apdraudot un izpostot gan pašvaldību infrastruktūru, gan arī iedzīvotāju īpašumus. Lai novērstu plūdu sekas, palīdzētu iedzīvotājiem un pašvaldībām, kā arī kompensētu zaudējumus valsts dienestiem, no valsts budžeta bija nepieciešami vairāki miljoni latu.
