Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) rīkos sociālu «Lielāks - labāks», kurā autoīpašniekiem tiks izskaidrota «Bonus Malus» sistēma un kā tā ietekmē sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) cenu.
LTAB valdes priekšsēdētajs Juris Stengrevics skaidro, ka «Bonus – Malus» klase un no tās izrietošā OCTA cena ir cieši saistīta ar ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaitu, līdz ar ko «Bonus-Malus» jautājums katram autoīpašniekam ir aktuāls ne tikai no informatīvā, bet arī drošības aspekta.
«Bonus - Malus» sistēma tika izveidota ar mērķi diferencēt autovadītājus pēc to apdrošināšanas vēstures, nosakot katra autovadītāja riska pakāpi. Kopīgas sistēmas, kurā ikviens apdrošinātājs redz autoīpašnieka apdrošināšanas vēsturi, dati ļauj noteikt katra autoīpašnieka riska pakāpi. Izrietot no noteiktās riska pakāpes, apdrošinātājs lemj pielāgot paaugstinātu vai pazeminātu cenu OCTA polisei. Atkarībā no «Bonus - Malus» klases cenas par OCTA polisi var atšķirties dažos desmitos un pat simtos latu.
«Kamēr nebija ieviesta vienotā «Bonus - Malus» datubāze, bija situācija, kad autoīpašnieki pēc negadījuma izraisīšanas nomainīja apdrošinātāju un tādā veidā, izmantojot apdrošinātāju nezināšanu, varēja iegūt tikpat izdevīgu cenu polisei, kā tie, kas nav izraisījuši nevienu negadījumu. Šobrīd tas vairs nav iespējams, tā kā dati par apdrošināšanas vēsturi ir pieejami visām apdrošināšanas sabiedrībām vienkopus», norāda Stengrevics.
Aprēķinot «Bonus - Malus» klasi, tiek ņemts vērā apdrošināšanas dienu skaits jeb periods, uz kādu ir apdrošināts transportlīdzeklis, un apdrošināšanas gadījumu jeb izraisīto CSNg skaits pēdējo 11 gadu laikā. Lai «Bonus - Malus» klase nesamazinātos, katrā no periodiem apdrošināšanas dienu skaitam ir jābūt vismaz 275 dienas un nedrīkst būt izraisīti CSNg.
Lai gan «Bonus - Malus» sistēma Latvijā pastāv kopš 2006. gada, bet beidzamie šīs sistēmas pārveidojumi veikti 2009.gada nogalē, vēl joprojām autovadītāji neizprot šīs sistēmas darbības principus, un to, kā «Bonus-Malus» klase var ietekmēt apdrošināšanas polises cenu.
Augustā veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka autovadītāji nezina, ka «Bonus-Malus» klasi ietekmē ne tikai pēdējo 11 gadu laikā notikušo CSNg skaits, bet arī apdrošināšanas ilgums, respektīvi, cik dienas gadā transportlīdzeklis ir apdrošināts. 68% respondentu uzskata, ka veicot «Bonus - Malus» pārrēķinu tiek ņemts vērā tikai pēdējais gads, nevis vēsture par pēdējiem 11 gadiem.
«Ikdienas darbā saskaramies ar faktu, ka valda ne mazums neskaidrību, stereotipu un spekulāciju par minēto tēmu. Piemēram, viens no stereotipiem ir, ka «Bonus-Malus» klasei katru gadu ir jāmainās. Tāpat valda uzskats, ka gadījumos, kad diviem autoīpašniekiem ir līdzīga vadītāja pieredze un vienāds transportlīdzeklis, abu transportlīdzekļu īpašnieku «Bonus-Malus» klasēm ir jābūt vienādām», skaidro Stengrevics.
