Bērniem, kas aug nepilnās ģimenēs, jāsaņem lielāks valsts atbalsts, jo tieši šīs ģimenes šobrīd ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam, uzskata labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Viņķele neizpratnē par TM rīcību; mudina paaugstināt pabalstu bērniem no nepilnām ģimenēm (125)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Marta Krivade informē, ka šī valsts atbalsta noteikšana ir Tieslietu ministrijas (TM) pakļautībā, un otrdien valdības sēdes laikā tiks skatīts TM redzējums par krīzes laikā iesaldētajiem Uzturlīdzekļu garantijas fonda līdzekļiem.
Viņķele ir neizpratnē par TM rīcību, kas nevēlas straujāk atgriezties pie pirmskrīzes atbalsta apmēra bērniem bez viena vecāka.
Labklājības ministrijā (LM) atgādina, ka šobrīd bērni bez viena vecāka vai gadījumos, ja viens no vecākiem atteicies maksāt uzturlīdzekļus, saņem 35 - 40 mēnesī latu. Jau 2012.gada septembrī LM vērsa valdības uzmanību uz situācijas nopietnību, norādot, ka krīzes laikā samazinātie pabalsti šiem bērniem būtu strauji jāatjauno laikā, kad valsts ekonomika sākusi atgūties, norāda Krivade, paskaidrojot, ka tāpēc TM šogad bija jāsniedz valdībai redzējums par iespējām ātrāk atgriezties pie pirmskrīzes laika atbalsta – attiecīgi 50 – 60 latu mēnesī.
Ministrei informatīvais ziņojums izrādījies nepatīkams pārsteigums, jo TM Uzturlīdzekļu garantijas fondam nav pieprasījuši papildu līdzekļus un joprojām rekomendē atgriezties pie pabalsta pilnā apmēra tikai ar 2017. gadu.
Viņķele norāda: «43% nepilno ģimeņu 2011.gadā bija nabadzības riskam visvairāk pakļautā sabiedrības grupa. Salīdzinājumā ar 2010.gadu nabadzības risks šīm ģimenēm ir palielinājies par četriem procentiem. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka saskaņā ar UNICEF 2013.gadā publicēto ziņojumu «Child well-being in rich countries. A comparative overview», no 29 valstīm Latvija ir ierindota 28.vietā pēc bērnu vispārējas labklājības un materiālas labklājības situācijas. Tādēļ lielāka finansiāla atbalsta nodrošināšanai vienai no nabadzības riskam visvairāk pakļautām grupām – bērniem no nepilnām ģimenēm – būtu jābūt prioritātei.»
Labklājības ministre uzskata, ka fiskālās disciplīnas ievērošanu nedrīkstētu balstīt uz sabiedrības mazāk aizsargātās daļas – bērnu no nepilnām ģimenēm – rēķina.
Viņa uzsver, ka nekādā gadījumā neatbalstīs ziņojuma projektā ietverto un Ministru kabineta atbalstīšanai piedāvāto variantu par lēno pabalstu atgriešanu un norāda uz neilgtspējīgu demogrāfijas politiku.