Kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei (VL-TB/LNNK) ir grūti pateikt, ko tagad darītu citādāk savā ministres karjeras laikā, taču spilgtākās emocijas viņai saistās ar degošo Rīgas pili.
Jaunzeme-Grende pastāsta par to, ko nekad dzīvē neaizmirsīs (207)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Viskrāšņākās, vissāpīgākās un visspēcīgākās emocijas man ir no tā brīža, kad mēs stāvējām pie degošās Rīgas pils. Dega, un lija ūdens, un mēs kopā ar muzeju vadītājiem un muzejniekiem plecu pie pleca bijām gatavi iet ugunī un glābt Latvijas nacionālās vērtības. To es nekad dzīvē neaizmirsīšu,» šodien žurnālistiem sacīja Jaunzeme-Grende.
Ministre pauda pateicību muzeju darbiniekiem par viņu padarīto, izceļot viņu varonību, jo gatavi glābt vērtības bijuši cilvēki ar plikām rokām un mazām algām.
Jaunzeme-Grende atkārtoti apliecināja, ka neplāno kandidēt uz ministra amatu, taču par to, ko darīs pēc kultūras ministres amata atstāšanas, viņa patlaban nerunāja.
Taujāta, kādu redz savu pēcteci kultūras ministra amatā, viennozīmīgu atbildi viņa nesniedza. Ministre klāstīja, ka daudz diskutēts par to, vai kultūras ministrs ir kultūras cilvēkiem mamma, kura atbalsta, čubina un audzina, vai kultūras ministrs kopā ar kultūras cilvēkiem dod sabiedrībai profesionālu kultūru. «Es esmu pārliecināta par to, ka ministram ir jābūt tādam, kurš organizē un iedvesmo kultūras profesionāļus, kā arī dod sabiedrībai to, kas tai pienākas par budžeta līdzekļiem, ko cilvēki nodokļos ir samaksājuši,» sacīja Jaunzeme-Grende.
Tāpat viņa klāstīja, ka līdz šim daudz diskutēts par to, vai kultūrā ir jānosaka kādi rezultāti, indikatori, mērķi un stratēģija. Ja runa ir tikai par kultūru kā mākslu, tad, protams, ka māksla rodas pati no sevis un katrs mākslinieks rīkojas, kā viņš vēlas, - viņam ir Dieva dota talants. Savukārt tad, ja runā par kultūras vadību, tad visā pasaulē kultūras vadībā ir stratēģijas, mērķi un rezultāti, jo tā ir valsts nauda, valsts politika, valsts uzstādījums.
«Kultūras ministram ir jāspēj saprast ciparus. Valsts budžets ir ļoti sarežģīts process, un kultūras ministram ir jāmāk rēķināt, ir jāsaprot cipari - tas ir milzīgais ieguvums, ko kultūras ministrs var dot nozarei. Es par to pati pārliecinājos. Pasaules pieredze rāda, ka arvien vairāk kultūra iegūst, ja viņiem ir profesionāli kultūras vadītāji, menedžeri, ja viņi saprot finanses, stratēģijas un visas lietas, kas nepieciešamas vadībā,» norādīja ministre.
Viņa ir pārliecināta, ka izdosies atrast jaunu kultūras ministru. «Es daudz analizēju naudu, ko kultūrā investējam. Gandrīz ceturto daļu jeb gandrīz 25 miljonus latu no budžeta mēs katru gadu ieguldām kultūrizglītībā. Ja ieguldām šādu finansējumu, tad ir jābūt cilvēkiem, kuri ir mācījušies kultūras vadību un radošās industrijas,» pauda Jaunzeme-Grende.
Kā ziņots, premjers Valdis Dombrovskis (V) šodien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Jaunzemes-Grendes demisiju. Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.