Žanete Jaunzeme-Grende, esot ministres amatā, Kultūras ministriju no naudas maisa ir padarījusi par valsts pārvaldes iestādi, prasot visiem atskaitīties par saņemto finansējumu un atdeves rezultātiem, pie kā daudzi nebija pieraduši. Nepatiku pret kontroli tomēr izjūtam ikviens – kāds vairāk, kāds mazāk. Uz šo brīdi kultūras darbinieki ir apvienojušies un tikuši galā ar valsts prioritāšu jautājumu, izveidojot skaidru nākotnes darbības plānu, jo parastam cilvēkam, ejot uz veikalu, bez konkrēta pirkuma saraksta vienmēr kaut kas aizmirstas. Pati Vienotība aizstāvēja savu premjeru un finanšu vadītājus, ka tiek samazināti valsts izdevumi, lai ilgtermiņā no tā iegūtu un tas viss ir valsts interesēs. Ar tādu pašu attieksmi kultūras ministre drosmīgi ķērās klāt operai, vēloties novērst valsts finanšu šķērdēšanu, bet šajā gadījumā Vienotība viņu norok.
Tā tomēr ir politiska spēlīte, nevis konstruktīvs darbs, uz ko premjers aicina Nacionālo apvienību. To arī apliecina tikko iznākušie partiju reitingi, kur Vienotība zaudē atbalstu no sabiedrības. Šobrīd briest nepatikšanas saistībā ar vilcienu iepirkuma konkursu, kur draud kārtējā tiesvedība un norit cīņa, lai saglabātu Eiropas atbalsta fondu naudu. Šajā sakarā diemžēl valda klusums, jo savējie tur neko daudz iegūt nevar vai nepaspēja sarunāt. Arī ar Rīgas brīvostu, kur ostas naudu šķērdē desmitiem miljonu apmērā, neviens nespēj tikt galā. Te gan ir pretēja situācija, jo summa ir gana liela, lai labums atlēktu daudziem un ienākumu avotu gribētos saglabāt pēc iespējas ilgāk. Nebojāšu noskaņojumu pirmdienas dienā un neturpināšu...
To naudu varētu piešķirt policijas izmeklētāju un prokuroru algām, stiprinot attiecīgās institūcijas, lai katrs šāds gadījums tiktu izmeklēts ātri un ar rezultātiem nevis mīcīts plašsaziņas līdzekļos līdz pienāk noilgums. Taču tā nenotiks, neceriet – tas nav izdevīgi!
Jebkurā gadījumā ir skumji, ka premjers ir strikts LNO jautājumā, bet uz skaļākiem gadījumiem, kur valsts zaudē desmitiem miljonus, nekavējoša un dinamiska rīcība izpaliek. Taču tas lai paliek uz premjera un viņa partijas vadības sirdsapziņas. Pie tam izskatās, ka Vienotībai priekšā ir iekšējā cīņa par svarīgiem krēsliem. Iespējams tādēļ nevienam nebija īsti laika iedziļināties operas jautājumā...