Šodien publiskota informācija par to, ka Drošības policija pret mani sākusi kriminālprocesu saistībā ar 2011. gadā iznākušajā grāmatā «Cits ķēķis: zem likumīgā «jumta»» publicētu informāciju.
Lapsa: Šī lieta ir viss, ko policejiski bandītiskās valsts specdienesti spēj (155)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ir nedaudz komiski, ka viss, ko mūsu policejiski bandītiskās valsts specdienesti ar to rīcībā esošajiem iespaidīgajiem resursiem gandrīz divu gadu laikā ir spējuši izdarīt saistībā ar šo viņu metodes atmaskojošo grāmatu, ir viens šāds safabricēts kriminālprocess.
Šīs lietas organizētāji acīmredzot uzskata, ka, tā kā man ir nācies parakstīties par ziņu neizpaušanu šajā kriminālprocesā, viņi man ir efektīvi aizbāzuši muti un es nespēšu par šo lietu sabiedrībai sniegt nekādu informāciju - tāpat kā viņi cerēja, ka arī grāmatā publicētās ziņas nekad nenonāks līdz sabiedrībai.
Viņi maldās: jau vistuvākajās dienās es atradīšu veidu, kā sabiedrībai tiesiskā veidā sniegt ziņas par šo kriminālprocesu un lomu, kas šajā lietā saskaņā ar tās safabricētāju un viņu «politiskā jumta» iecerēm ir ierādīta man.
Tikmēr atgādināšu, par ko īsti bija grāmata «Cits ķēķis», ar šo fragmentu no tās priekšvārda:
«Jūs dzīvojat valstī, kur pastāv ne jau tikai tiesu ķēķis vien un kur «viens likums, viena taisnība visiem» ir sauklis, kas kaut cik atbilst patiesībai tikai tik ilgi, kamēr jūs netīšām nepāriesiet ceļu kādam, kam šis likums nav rakstīts, - vai kurš vismaz pats tā uzskata.
Jūs domājat - lai nonāktu kaut kāda SAB–a vai KNABa uzmanības lokā, jums jābūt kaut kur iemaisītiem? Kaut kādā kriminālā vai vismaz puskriminālā? Nu - kaut vai jābūt attiecīgiem draugiem, radiem, paziņu lokam? Bet, ja nekā no tā nav, jūsu dzīvē nekad negadīsies brīdis, kad jūsu privātās sarunas pēkšņi izrādīsies ne visai privātas, bet jūs pašus pie namdurvīm nekad nesagaidīs vīri ar rokudzelžiem un apliecībām rokās?
Nekā tamlīdzīga. Piedodiet par nepieklājīgu teicienu, bet, ja jūs neīstajā brīdī patrāpīsieties neīstajā situācijā, jūs paņems priekšā tā, ka maz neliksies. Ja jūs pagadīsieties pa kājām sistēmai - pat ne sistēmai, bet atsevišķiem tās pārstāvjiem, kas sapulcējušies interešu grupiņās, - jūs iznīcinās ja ne fiziski, tad vismaz profesionāli un finansiāli noteikti.
Turklāt ļoti iespējams, ka jūs pat nesapratīsiet, kuri ir tie «vilkači pagonos», kas jūs gremdē. Varbūt jūs esat viņiem kaut kur pārgājuši ceļu. Varbūt jūs esat izvēlēti kā uzskatāms piemērs, lai pabaidītu citus - re, re, kas notiek, kad cilvēks nesaprot un spītējas. Varbūt caur jums kāds vēlas nodot «sveicienus» vai tikt klāt kādam jūsu draugam vai radiniekam. Varbūt vēl kaut kas.
Šā vai tā, jūs sākumā, «sagatavošanās posmā» mēnešiem aplies ar mēsliem, tad, visticamākais, uz kaut kāda piemeklēta pamata labu laiku noturēs izmeklēšanas izolatorā, tad dažus gadus pavazās pa prokuratūrām un tiesām, un, kad jūs būsiet zaudējis visu pazaudējamo gan finansiāli, gan profesionāli, gan reputācijas un nervu jomā, jums varbūt labākajā gadījumā pateiks - piedošanu, kļūdījāmies, varat no valsts paprasīt dažu tūkstošu latu kompensāciju.
Ja jums nebūs naudas, draugu, sakaru un daudzus gadus trenētu prasmju izmantot citu cilvēku spējas, jūs gluži vienkārši neizpeldēsiet. Pat tad, ja tas viss jums būs un jūs spēsiet to izmantot, jūs, visticamākais, paliksiet zaudētājos, - vienkārši izspruksiet no cietuma un saglabāsiet kaut kādas resursu atliekas un gluži vienkārši iespēju turpināt dzīvi, protams, ne vairs tādu kā iepriekš.
Kas tad ir šie cilvēki, kas ar jums to darīs? Kā jau teikts - iespējams, precīzi jūs to neuzzināsiet nekad. Tie jums nav trīs oligarhi, kas ir visu acu priekšā. Gluži tāpat kā mēs varam tikai nojaust, kā labā strādā virkne cilvēku, kas sevi sauc par SAB–a un KNABa darbiniekiem. Varbūt Latvijas valsts, varbūt pavisam citas valsts, varbūt bandītu, varbūt paši savā labā.
Šo dienestu patvaļa un nekontrolējamība neizbēgami ietekmē arī jūsu ikdienas dzīvi - un runa nav tikai par iespējamu klaudzināšanu pie durvīm vai nesankcionētu telefonsarunu noklausīšanos (pie tādas jūs varat tikt pat uz viena KNABa maksas stukača nez kā uztapuša ziņojuma pamata), lai jūsu telefonsarunas tiktu noklausītas.
Kāpēc kontrabanda Latvijā ir neiznīcināma? Kāpēc valsts zaudē neskaitāmus miljonus? Kāpēc skaļās korupcijas lietas beidzas ar klusu plakšķi, pārsprāgstot kārtējam ziepju burbulim? Kāpēc tajā pašā KNABā jau atkal tiek konstatētas dīvainības ar operatīviem līdzekļiem domātas naudas tērēšanu? Tieši tāpēc, ka zēni un meitenes «dienestos» var darīt faktiski visu, kas vien viņiem ienāk prātā.»