Viņķele par pieredzi, kuru nenovēlētu nevienam cilvēkam

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Labklājības ministre Ilze Viņķele (V), vaicāta, kāpēc pērn, kad parakstīja demogrāfijas vienošanos, turējusi «pirkstus kabatā sakrustojusi», cerot, ka to nevajadzēs pildīt paskaidrojusi rīcības iemeslus, un norādījusi uz pieredzi, kuru nenovēlētu nevienam cilvēkam.

Viņķele intervijā laikrakstam «Ir» norādījusi: «Sajūta, ka šo jautājumu dēļ Nacionālā apvienība var neatbalstīt budžetu, bija akūta, un nebija pazīmju, ka varētu citādi vienoties. Tāpēc tika nodibināta koalīcijas demogrāfijas darba grupa, kurai premjers lūdza rast kompromisu.»

Viņa norādīja, ka darba grupā viņai bijusi tāda pieredze, kuru nenovēlētu nevienam cilvēkam, arī politikā strādājošajam ne.

«Atnāca Saeimas deputāti, [kuri] pat līdz žestu valodai, atgāzušies krēslos, teica: mēs esam tautas ievēlēti, esam izdomājuši, kā būs, un jūs - valdība, ierēdņi - piegādāsit to. Uz argumentiem, ka tas ir juridiski neiespējami vai ka dažām lietām ir dzelžaina loģika, piemēram, var iztērēt tik naudas, cik tev ir, atbilde bija: «Vēlreiz, ja kāds no klātesošajiem nav sapratis - jūs izdomāsit, kā tas būs, un mūs neinteresē, kur jūs ņemsit naudu,» atklāj labklājības ministre.

Viņķele pastāstīja, ka viens no priekšlikumiem bijis izstiept vecāku sociālās apdrošināšanas pabalstu līdz pusotram gadam un ļaut to saņemt, arī strādājot, taču, kā norāda Viņķele, sociālā apdrošināšana ir smalks mehānisms un kustības tajā jāprojicē desmitiem gadu uz priekšu. Viņa skaidro, ka tas ir solidārs budžets un ieņēmumu izmaiņās tajā ir jāvērtē daudz rūpīgāk nekā pamatbudžetā.

«Tas nevienu neinteresēja, un tika noreducēts līdz tam, ka «jūs atkal atrunājaties,» norāda Viņķele.

Viņa norādīja, ka tagad saņem pārmetumus par azotē sakrustotiem pirkstiem, taču nevienā brīdī neturēja pirkstus par saturu, ka jāpalīdz ģimenēm.

Visu interviju ar ministri lasiet jaunākajā «Ir» numurā!

Jau vēstīts, ka LM visām jaunajām māmiņām pēc bērna gada vecuma sasniegšanas piedāvā turpināt saņemt minimālo bērna kopšanas pabalstu 120 latu apmērā, kā arī māmiņām vai tētiem, kas dodas strādāt, mācīties vai ir reģistrējušās Nodarbinātības valsts aģentūrā, piešķirs pabalstu 100 latu apmērā.

Ministrijā skaidro, ka ar šī risinājuma palīdzību iespējams arī novirzīt papildu atbalstu bērniem no nepilnām ģimenēm, kuru vecāki izvairās pildīt savas finansiālās saistības. Šie bērni joprojām saņem krīzes laikā samazināto atbalstu 35 – 40 latu mēnesī, taču tieši nepilnās ģimenes ir nabadzības riskam visvairāk pakļautā sabiedrības grupa.

Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) iestājas par to, lai atbalsts tai tiktu palielināts vismaz pirmskrīzes līmenī, proti 50 – 60 latu mēnesī.

Viņķele iepriekš norādījusi, ka ar LM risinājuma īstenošanu nākamajā gadā tiktu ievēroti nevienlīdzības mazināšanas principi, nebūtu jāceļ sociālā nodokļa likme un jaunie vecāki, ja to vēlētos, varētu iesaistīties darba tirgū vai mācībās. Ministre uzsvēra, ka, lai saņemtu 100 pabalstu latu, pietiks, ja vecāks strādās kaut dažas stundas nedēļā.

Uz augšu