Swedbank: Izaugsme ir pārāk maza, lai īstenotu «ekonomisko izrāvienu» (24)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Kenichi Nobusue, CC BY-SA 2.0

Pasaules ekonomikai pakāpeniski atkopjoties, arī Latvijas izaugsme turpmākajos pāris gados turpinās būt diezgan spēja − virs 4%,tomēr tas ir par maz, lai īstenotu Nacionālā attīstības plāna moto par «ekonomikas izrāvienu,» savā jaunākajā ekonomikas apskatā secina «Swedbank» ekonomisti.

«Swedbank» šī gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi saglabā nemainīgu, proti, 4.3%. Galvenais dzinulis ir mājsaimniecību patēriņš, kas šogad aug straujāk nekā investīcijas un eksports. Savukārt nākamā gada izaugsmes prognoze tiek samazināta uz 4.3% (iepriekš 4.7%).

Tāpat kā augustā publicētajā apskatā, nākamgad gaidāms spējāks eksporta un investīciju kāpums, kas atkal kļūs par galveno ekonomikas izaugsmes virzītāju. Prognozes samazināšanu galvenokārt izskaidro vēsturisko datu pārskatīšana (jo īpaši krājumu izmaiņas) un gausāks darbaspēka nodokļu sloga samazinājums darba ņēmējiem (un tāpēc arī mazliet lēnāks mājsaimniecību patēriņa kāpums). Arī 2015.gadā gaidāma līdzīga ekonomikas izaugsme – ap 4.2%.

«Tuvākos pāris gadus Latvija turpinās būt viena no izaugsmes līderēm Eiropas Savienībā (ES),» saka «Swedbank» galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, piebilstot, ka laikā, kad izaugsme atgriežas arī Eiropā, Latvijai 4% tomēr esot par maz, lai īstenotu Nacionālā attīstības plāna moto par «ekonomikas izrāvienu».

«Nākamā gada budžeta plāns un arī vidēja termiņa budžeta ietvars, kas pašlaik tiek izskatīti Saeimā, ir fiskāli atbildīgi, bet priekšlikumos ir par maz ambīciju, kas strauji un konsekventi kāpinātu ilgtspējīgu vidējā termiņa izaugsmi. Tas ir labs priekšvēlēšanu budžets, bet nav gana ambiciozs uz strukturālām pārmaiņām,» secina Kazāks.

Latvijas ekonomika jau pāris gadus ir izaugsmes fāzē. Ekonomiskās aktivitātes kāpums arvien uzskatamāk atspoguļojas arī darba tirgū – aug gan nodarbinātība, gan vidējā alga. Bezdarbs turpinās sarukt un uzņēmumiem arvien grūtāk būs atrast atbilstošu darbaspēku, līdz ar to arvien jūtamāks kļūs spiediens paaugstināt algas. To jau redzam Igaunijā, kas biznesa ciklā Latvijai ir nedaudz priekšā.

Algu kāpums izaugsmes laikā ir likumsakarīgs, tomēr ir svarīgi, lai arī ražīguma uzlabojums tiktu līdzi algu pieaugumam. Iespējamo nelīdzsvarotību darba tirgū un risku algām augt straujāk par ražīgumu (tādējādi veicinot inflāciju un pasliktinot konkurētspēju) «Swedbank» ekonomisti uzskata par vienu no tuvākā laika galvenajiem izaicinājumiem.

«Swedbank» ekonomisti prognozē, ka tuvākos pāris gados algu un ražīguma kāpums lielā mērā ies roku rokā, tomēr tuvāk 2015.gada beigām darba tirgus kļūs arvien «siltāks» un nesabalansētība var sākt pieaugt. Prognozējams, ka bruto vidējās algas kāpums būs ap 4% šogad, ap 5% nākamgad (tai skaitā minimālās algas paaugstināšanas dēļ) un ap 6% 2015.gadā. Darbaspēka nodokļu samazināšana, lai arī lēnāka, nekā solīts iepriekš, turpinās atbalstīt iedzīvotāju pirktspējas kāpumu. Savukārt patēriņa cenu kāpums, lai arī kļūs straujāks pēc šī gada ļoti zemā līmeņa (0.1%), saglabāsies mērens, ap 2.8% gadā.

Komentāri (24)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu