Atkal mūsu valsti pāršalkusi ziņa par pedofilu. Par laimi, aizturētu. Visi pamatoti šausminās, vecāki pārrunā ar bērniem, kā rīkoties, lai pasargātu sevi. Eksperti diskutē. Politiķi atceras par likumdošanu. Jau dažas dienas diskusijas nenorimst, tomēr kļūst arvien nekonkrētākas un nevainagojas likumu izmaiņās, kā vajadzētu.
Politiķi par pedofiliem atceras, kad tie kļūst aktuāli. Pat nāvessods vairumam nešķiet nepieņemams, ja kāds nelietis izvarojis un nogalinājis bērnu. Diemžēl, kad notikumi paliek pagātnē, viss nostājas vecajās sliedēs. Likumos nekas nemainās, deputātiem rodas citas prioritātes un tā līdz nākamajai traģiskajai reizei.
Politiķi bailēs no Eiropas par nāvessodu pat nediskutē, bailēs tikt uztvertiem par atriebīgiem - ķīmisko kastrāciju neizskata (lai gan tāda atļauta arī vairākās Eiropas valstīs), bailēs no linča tiesām pedofilu reģistru neievieš.
Likumos izmaiņas parādās vien tad, ja atrodas kāds, kas tās uzstājīgi virza un tad arī ļoti maigas izmaiņas, jo vienmēr uzradīsies cilvēktiesību eksperti, kuri uzskatīs, ka pedofilam ir tādas pašas tiesības kā izvarotam bērnam...
Protams, ka pedofilus tas nebiedē. Protams, ka viņi nav ārstējami, kā atzinuši eksperti. Bet viņi ir sodāmi un izolējami no sabiedrības. Profilaksei - nekad nenāk par ļaunu vismaz runāt par stingrākiem likumiem, bargākiem sodiem. Baidīt pedofilus un atgādināt, ka viņi nav nenotverami, būtu mazākais, ko politiķiem darīt. Un atcerēties, ka upuru tiesības pēc jebkurām normām - Eiropas vai vietējām - ir augstāk vērtējamas nekā noziedznieka.
P.S. Ja kāds tomēr ir gatavs arī rīcībai, tad Iekšlietu ministrijas atvilktnēs jau vairākus gadus guļ gatava dokumentu pakete, lai ieviestu pedofilu reģistru, kas ļautu profilaktiski pasargāt bērnus no pedofiliem, kas apmetas kaimiņos ģimenēm ar bērniem. No pedofiliem, kas slapstās gar skolām un bērnudārziem. No pedofiliem, kuri vairākkārt sodīti un atgriežas vecajās dzīves vietās. No tiem, kuri nav ārstējami, bet ir atklājami.