«Kino Bize» jubilejas programmā asfalts, betons un «Pārvietošanās brīvība».

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Kinoteātris «Kino Bize» nedēļas nogalē aicina uz aktīvai pilsētvidei veltītu  dokumentālo filmu programmu «Pārvietošanās brīvība», kas tiks atklāta jau šo piektdien 29. novembrī plkst. 19.00 ar sarunām par velokultūras attīstību pilsētā un, viennozīmīgi, līdz šim ātrākās filmas pirmizrādi uz «Kino Bize» ekrāna.

Piektdien, 29. novembrī plkst. 21.00 kinoteātrī «Kino Bize» būs skatāma vienlaikus dievinātā un pretrunīgi vērtētā ātrgaitas velobraucēja un operatora Lūkasa Brunelles (Lucas Brunelle) 10 gadu, 20 valstu un 30 pilsētu velosacīkšu retrospekcija filmā «Tiešā redzamībā» (Line Og Sight; 2012). Arvien pieaugošā pedāļu spriedzē, filma no līdzbraucēja pozīcijām ļauj izsekot planētas ātrākajiem pedāļu minējiem, kas, liekot lietā savas izcilās manevrēšanas spējas, sacīkšu uzvaras vārdā spītē saprātam, likumiem, luksoforiem, satiksmes joslām un citiem mūžīgā kustībā esošiem šķēršļiem.

Pirms filmas, jau no plkst. 19.00, pārnesot globālās tendences pašu pilsētā un sasaucoties ar Rīgas velo konferences notikumiem, Kaņepes Kultūras centra otrajā stāvā aicinām uz sarunu par veloinfrastruktūras attīstību Rīgā. Sarunu vadīs arhitekts un pilsētu plānotājs Toms Kokins.

Sestdien un svētdien filmu programmu papildinās divi režisora Heinca Emigholca (Heinz Emigholz) stāsti no dokumentālo filmu sērijas «Arhitektūra kā Autobiogrāfija», kurā pētīta modernās arhitektūras izcelsme, liktenis, spožums un posts. «Perē Francijā un Alžīrījā» (Perret in Frankreich und Algerien; 2012) skatītāja acīm atklāj franču arhitektu un būvinženieru Ogista un Gustava Perē 20. gs. pirmajā pusē Francijā un Alžīrījā radīto grandiozo celtņu aprises un tehnoloģiskos noslēpumus, projektēšanā meistarīgi izmantojot betona konstrukcijas. Savukārt, betona struktūru jaunievedums, mūsdienu arhitektūrā apvienojot zinātni un mākslu, ir, tā dēvētā, arhitektu arhitekta Pjēra Luidži Nervi nopelns. Filma «Parabetons. Pjērs Luidži Nervi un romiešu betons» (Parabeton - Pier Luigi Nervi und römischer Beton; 2012) ļauj saskatīt paralēles starp šī izcilā arhitekta darbiem un tādām kultūrmasīvām romiešu celtnēm kā Panteons un Karakallas termas. Abi kinodarbi guvuši atzinību pasaules lielākajos kinofestivālos, tostarp Toronto, Lokarno, Berlīnē un citviet.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu