Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10972536t1h04c0.jpg)
Rudenī tikko ievāktas, vērtīgas un vitamīniem bagātas ir visas rudens veltes, kas nākušas no mūsu zemnieku laukiem. Īpaši tas sakāms par ķirbjiem, bietēm, kāpostiem, burkāniem, ko iespējams uzglabāt ilgstoši, kā arī par brokoļiem, spinātiem, papriku.
Tiesa gan, pēc trīs līdz četru mēnešu ilgas uzglabāšanas svaigā veidā, dārzeņos lielākā daļa vitamīnu būs zaudējuši savas vērtīgās uzturvielas. Vienīgais, izņēmums ir puravi, kurus uzglabājot C vitamīna daudzums divkāršojas!
Lai neapjuktu tirgus un lielveikalu plauktu piedāvājumā, un, Latvijas dabas veltes uzturā izmantotu pēc iespējas pilnīgāk, «A Aptieka» farmaceite Iveta Lapiņa – Beroza iesaka, kādus dārzeņus izmantot , lai ikdienas ēdienkarte būtu iespējami sabalansētāka un vitamīniem bagātāka.
Ķirbis – satur karotīnu, C, E, PP un B grupas vitamīnus, kā arī visas organismam nepieciešamās minerālvielas kā varš, dzelzs, magnija un kālijs. Šīs minerālvielas nodrošina normālu vielmaiņas procesu, stiprina imunitāti. Ja sāksiet rītu ar ķirbju sulas glāzi, tad attīrīsiet organismu no sārņiem kā arī veicinās liekā svara samazināšanos;
Bietes - un to jaunās lapiņas satur karotīnu, C vitamīnu un B grupas vitamīnus, turklāt biešu sulā ir laba minerālvielu sastāva proporcija, kas uzlabo asins sastāvu un stimulē limfātisko sistēmu, kas piedalās imunitātes veidošanā , kā arī normalizē nervu sistēmas darbību un sekmē vispārēju organisma attīrīšanos;
Kāpostos - ir P, K, C un B grupas vitamīni, inozīts, folijskābe, biotīns. P vitamīns nostiprina sīko asinsvadu sieniņas un novērš asinsizplūdums vecākiem cilvēkiem. K vitamīns veicina asins recēšanu. C vitamīns, kas skābētu kāpostu sulā ir tik pat cik citronu sulā, kavē aterosklerozes veidošanos, to pastiprināti lieto gripas, angīnas un reimatisma slimību gadījumos. Jāņem vērā, ka organismā vitamīni neuzkrājas, tāpēc tie jāuzņem ar uzturu katru dienu. Folijskābe nodrošina normālu asins radi. Biotīns piedalās cukuru un tauku vielmaiņā nostiprina nervu sistēmu. No B grupas vitamīniem īpaši jāpiemin B6, kas stiprina organisma aizsargspējas;
Puravi – ir vērtīgākie no sīpolaugiem, bagāti ar C vitamīnu, B1 , B2, E vitamīniem un karotīnu. To novārījums palīdzēs pie augšējo elpošanas ceļu saslimšanām kā atklepošanu veicinošu līdzeklis.
Burkāni – satur selēnu, C , B2, B6, E vitamīnus un A vitamīna priekšteci ß - karotīnu, kas ir viens no spēcīgākajiem imūnsistēmas aizstāvjiem. Tas stiprina ādu un gļotādu, pasargājot to no vīrusu un baktēriju iekļūšanas mūsu organismā.
Brokoļi – Tas ir ļoti bagāts ar C, E un K vitamīniem kā arī kalciju. Turklāt satur B grupas vitamīnus un folijskābi. Brokoļiem piemīt pretiekaisuma un pretvīrusu darbība.
Spinātos – ir koncentrēti daudz C, A, B1, B2, B3, B6, PP E, D2 un K vitamīni, turklāt, satur organismam visvieglāk uzņemamo dzelzs formu un tajos ir liela joda koncentrācija. Spinātu uzlējumu tautas medicīnā lieto pie kakla un plaušu saslimšanām.
Paprika – tā ir pirmajā vietā no dārzeņiem askorbīnskābes jeb C vitamīna satura ziņā. Turklāt sarkanajā paprikā ir vairāk C vitamīna kā zaļajās vai dzeltenajās paprikās.
Kā pilnvērtīgi izmantot augļu un dārzeņu uzturvielas
Lai pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantotu visus dārzeņos un augļos esošos vitamīnus, tie uzturā jālieto svaigā veidā vai pēc iespējas mazāk apstrādāti, jo gan vārot , gan tvaicējot, nerunājot par cepšanu, vērtīgās uzturvielas zūd. Tomēr, būtu svarīgi atcerēties uzturā lietot iespējami vairāk svaigi spiestās sulās, blendētos biezeņus un salātus!
Piemēram, papriku labāk lietot svaigā veidā salātos, īpaši, tumši sarkano, bet vārot vai cepot, to pievienot ēdienam īsi pirms tā gatavošanas beigām. Ķirbi, kas ir paredzēts svaigai lietošanai izvēlēties jaunāku, tad tas būs mīkstāks, savukārt, labi nobriedis derēs vārīšanai vai cepšanai.
Jāņem vērā, ka gatavojot ēdienu svarīgi ir ievērot ēdiena sastāvdaļu secīgu pievienošanu, ka pirmos sākam gatavot cietākos produktus, kuru gatavošana prasīs vairāk laika, bet beidzamos pievienojam, tos kuri pagatavojami īsāka laika posmā.
Piemēram, bietes, lai vārot, tās mazāk zaudētu vitamīnus, jāvāra slēgtā traukā un jāliek vārīties verdošā ūdenī bez sāls, jo sāls pasliktinās biešu garšu.
Līdzīgi kā ar bietēm, ir arī ar burkāniem, jo gaisa un temperatūras ietekmē pastiprināti noārdās C vitamīns. Savukārt brokoļus gatavojot kopār ar biotīnu bagātiem dārzeņiem, kā tomāti un spināti, tajos labāk saglabāsies vērtīgās vielas.
Jāatzīst, ka Latvijā joprojām mazāk populāri ir spināti un brokoļi kuri varētu būt biežāk sastopami mūsu ēdienkartē. Tā pat mārrutku saknes ir ļoti vertīgas, tās varētu plašāk pievienot pie dažādiem ikdienas ēdieniem bagātinot mūsu garšu sajūtas.
Cik daudz un kā no Latvijas rudens veltēm lietot uzturā
Dienas laikā gan pamat ēdienreizēs, gan uzkodās un garšaugos iekļaut pēc iespējas dažādākus augļus un dārzeņus (~20 dažādus veidus). Piemēram, pie brokastu putras klāt apēst svaigu augli vai saujiņu svaigu vai saldētu ogu. Brokastu maizes šķēli papildināt ar tomāta, gurķa vai paprikas šķēli. Otrajās brokastīs vai launagā izdzert glāzi no vienas vai vairākām rudens veltēm svaigi spiestu sulu. Pusdienās un vakariņās izvēlēties dārzeņu zupas, tvaicētus dārzeņus un salātus no svaigiem dārzeņiem, kas papildināti ar sēklām un riekstiem. Desertus pagatavojiet no ogām un augļiem.
Papildus vitamīnu uzņemšana
Vienmēr pastāv jautājums, vai papildus uzturvielām, ko gūstam no dārzeņiem un augļiem, paralēli jālieto arī aptiekās nopērkamie vitamīni.
«Protams, ja esat vesels un jums nav nekādu blakus saslimšanu vai hroniskas kaites, tad imunitātei būtu jātiek galā pašai patstāvīgi. Jo dārzeņos vēl ir pietiekami daudz visu organismam vajadzīgo uzturvielu, kas nodrošina normālu organisma darbību.
Cita lieta ir, ja sirgstat ar hronisku kaiti vai nesen esat pārcietis smagu slimību, tad papildus var izvēlēties produktus no aptiekas plaukta, bet tas katram pacientam būtu jāpiemeklē individuāli atbilstoši veselības stāvoklim», - norāda «A Aptiekas» farmaceite.
Ko iesāk, ja slimība piezagusies?
Tomēr, saaukstēšanās un citas saslimšanas ziemas periodā ir teju neizbēgamas. Ja nu slimība ir piezagusies, jāseko tās attīstības gaitai, ja simptomi nav smagi un pašsajūta nepasliktinās, tad var ļaut imunitātei izcīnīt uzvaru pār vīrusiem, dzerot zāļu tējas un atpūšoties pāris dienas mājās. Bet ja jūtat, ka ar pašu spēkiem netiksiet vesels, vai pašsajūta strauji pasliktinās, tad var konsultēties ar ģimenes ārstu vai doties uz tuvāko aptieku un farmaceits atbilstoši slimības simptomiem, palīdzes izvēlēties jums piemērotākos medikamentus slimības simptomu atvieglošanai.