Augstākā tiesa (AT) šodien atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu grozīt drošības līdzekli uz apcietinājumu kukuļdošanā apsūdzētajam no amata atstādinātajam Finanšu ministrijas (FM) ierēdnim Vladimiram Vaškevičam, - žurnālistiem norādīja Vaškeviča pārstāve Jeļena Kvjatkovska.
«Mēs kā advokāti uzskatām, ka turpinās klienta diezgan tendencioza vajāšana. Faktiski AT atzina, ka šis lēmums nebija pamatots, bet ir atradusi citu pamatojumu, lai apmierinātu prokurora ierosinājumu par drošības līdzekļa grozīšanu,» norādīja advokāte. AT argumentus advokāte atturējās komentēt.
Advokāti uzskata, ka tiesa jautājumu par Vaškeviča drošības līdzekli vispār nedrīkstēja izskatīt bez bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka klātbūtnes. Tagad advokāti rīkosies jau starptautiskā plāksnē, proti, vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Savulaik noziedznieku sarīkotajā sprādzienā cietušais Vaškevičs joprojām ārstējoties stacionārā Austrijā. Viņa veselības stāvokli Kvjatkovska gan komentēt nevarot. Vaškevičs bija iepriekš tiesai piedāvājis viņa lietu skatīt videokonferences režīmā, taču tiesa acīmredzot uzskatīja, ka mērķis panākt viņa apcietināšanu ir vairāk svarīgs nekā izskatīt šo lietu likumā noteiktā kārtībā, uzskata advokāte.
Vaicāta, vai tagad Vaškevičs slēpsies, advokāte atbildēja, ka Vaškevičs no tiesas nekad nav slēpies un to nedarīs arī turpmāk un viņam nav citu variantu, kā atrasties slimnīcā. Bijušais likumsargs līdz šim ar tiesu ir sadarbojies maksimāli - cik to pieļāvis viņa veselības stāvoklis. Advokāte uzskata, ka līdz ar Latvijas tiesas lēmumu likumsargiem tik vienkārši nebūs iespējams ienākt slimnīcā un viņu nogādāt Latvijā. «Īstenībā tā tas nenotiek. Visi izraidīšanas procesi notiek caur Austrijas tiesu, kur mēs būsim spējīgi paust visus argumentus, ko paudām šeit,» uzsvēra Kvajtkovska.
Prokurors Arvis Miglāns pēc AT lēmuma žurnālistiem pastāstīja, ka tagad tiks pieteikts lūgums par to, lai tiesas lēmums tiek nosūtīts Ģenerālprokuratūrai Eiropas apcietinājuma lēmuma izņemšanai. Taču arī viņš atturējās komentēt tiesas argumentus par apcietinājuma piemērošanu Vaškevičam.
Miglāns atturējās komentēt, vai, pēc prokuratūras domām, Vaškevičs tiešām atrodas Austrijā, kā to apgalvo aizstāvība. Prokuratūra gan darīšot visu iespējamo, lai Vaškeviču nogādātu Latvijā. Tajā pašā laikā prokurors nešaubās, ka Vaškevičam izdoti ārstniecības iestādes dokumenti par viņa veselības stāvokli. Kāda ir Vaškeviča diagnoze, prokurors nevarot atklāt.
Vaicāts, vai Austrijas likumdošana nav Vaškevičam labvēlīga un viņš šajā valstīt var turpināt slimot un nesatraukties par apsūdzībām, prokurors atbildēja: «Redzēsim, kā tālāk tas virzīsies. Es domāju, ka ar citiem apsūdzētajiem citās lietās mēģinās kaut ko tamlīdzīgu tādā veidā panākt. Šis tiesas lēmums kalpos kā kāzuss, un aizstāvība domās, vai tā var darīt vai nē.»
Ja apstiprināsies, ka Vaškevičs tiešām atrodas Austrijā, par viņa izdošanu būs jālemj šīs valsts institūcijām. Kamēr datubāzēs nav izdarītas attiecīgas atzīmes un pieņemts Eiropas apcietinājuma lēmums, Vaškevičs, pēc prokurora teiktā, «teorētiski» varot izbraukt no Austrijas.
Jautājumu par to, ka Vaškeviča lietu varētu skatīt ar videokonferences starpniecību, savulaik jau vērtējusi Rīgas apgabaltiesa, taču tobrīd bijušas ziņas, ka viņš nav transportējams, taču tagad Vaškevičs ir pārvietojams un šis jautājums netiek izskatīts, norādīja prokurors.
Miglāns pašlaik nevarēja pateikt, cik ātri veiksies formalitāšu nokārtošana Eiropas apcietinājuma lēmuma izdošanai. Pilns Augstākās tiesas lēmums būšot pieejams rīt, 21.janvārī.
Kriminālprocesa likumā teikts, ka personas izdošana Latvijai no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts notiek, pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras pieņemtu lēmumu par Eiropas apcietinājuma ordera (Eiropas apcietinājuma lēmums) izdošanu. Eiropas apcietinājuma lēmums ir ES dalībvalsts tiesu varas institūcijas nolēmums, kas pieņemts, lai cita dalībvalsts izdotu personu kriminālvajāšanas sākšanai vai veikšanai vai ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšanai.
Saskaņā ar likumu procesa virzītājs vai tiesa, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vēršas Ģenerālprokuratūrā ar rakstveida ierosinājumu pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu.
Ģenerālprokuratūra ierosinājumu izskata desmit dienu laikā un par pieņemto lēmumu informē ierosinājuma iesniedzēju. Ja persona aizturēta ES dalībvalstī, ierosinājumu izskata 24 stundu laikā.
Ja ir zināma pieprasītās personas atrašanās vieta, Ģenerālprokuratūra Eiropas apcietinājuma lēmumu nosūta attiecīgās ES dalībvalsts kompetentajai iestādei. Ja pieprasītās personas atrašanās vieta nav zināma, Ģenerālprokuratūra Eiropas apcietinājuma lēmuma kopiju nosūta Valsts policijai personas starptautiskās meklēšanas nodrošināšanai.
Iekšlietu ministrijas kompetentā iestāde pārņem personu desmit dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par personas izdošanu, vai vienojas ar personu izdodošās dalībvalsts kompetento tiesu varas institūciju par citu personas pārņemšanas laiku, teikts Kriminālprocesa likumā.
Pērn decembrī apgabaltiesa nolēma grozīt drošības līdzekli Vaškevičam, piemērojot viņam apcietinājumu. Šo lēmumu pārsūdzēja Vaškeviča pilnvarotie pārstāvji un viņš pats. Vaškevičs un viņa pārstāvji ir piedāvājuši Rīgas apgabaltiesai risinājumu, ka apsūdzētais varētu piedalīties krimināllietas izskatīšanā videokonferences režīmā.
Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA pastāstīja, ka, izskatot sūdzību par drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, personai vienmēr tiek dota iespēja paust savu viedokli, bet par tehnisko līdzekļu - šajā gadījumā videokonferences - izmantošanu var lemt tiesnesis, organizējot tiesas sēdi.
Izmantojot tehniskos līdzekļus, gan ir jānodrošina, lai dažādās telpās vai ēkās esošie - procesa virzītājs un personas, kuras piedalās procesuālajā darbībā, - cits citu varētu dzirdēt telefonkonferences laikā, kā arī dzirdēt un redzēt videokonferences laikā. Lai nodrošinātu pilnīgu tehnisko līdzekļu izmantošanu kriminālprocesā, likumā ir noteikts, ka procesa virzītājs ne tikai pats var pilnvarot konkrētu personu, kas atradīsies un nodrošinās procesuālo kārtību otrā procesuālās darbības norises vietā, bet var uzdot arī otrā procesuālās darbības norises vietā tās iestādes vadītājam pilnvarot konkrētu personu, kas nodrošinās tajā procesuālās darbības norisi.
«Klients ir ierosinājis piedalīties procesā videokonferences režīmā. Nav skaidrs, kādēļ tagad, kad tas ir tehniski iespējams, gan tiesnese Broda, gan prokurors šādu risinājumu neizskata. Turklāt prokurors vienlaikus gan izsaka šaubas par mana klienta psiholoģisko stāvokli, gan arī pieprasa piemērot viņam apcietinājumu, kas vispār ir pretruna,» izteicās Vaškeviča pārstāvis zvērināts advokāts Oskars Rode.
Pagaidām nav zināms, kāpēc prokurors Arvis Miglāns lūdza grozīt Vaškevičam drošības līdzekli. Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga aģentūrai LETA iepriekš teica, ka prokurors savu motivāciju nevar publiski izpaust, jo lietas izskatīšana notiek slēgtās tiesas sēdēs.
Rīgas apgabaltiesa 2013.gada 19.martā jau lēma grozīt Vaškeviča drošības līdzekli uz apcietinājumu, tomēr 5.aprīlī AT šo lēmumu atcēla. Rezultātā Austrijā slimojošais Vaškevičs apcietinājumā tā arī nenonāca. Iepriekš 24.septembrī apgabaltiesa noraidīja Miglāna lūgumu par drošības līdzekļa grozīšanu Vaškevičam.
2013.gada rudenī Vaškeviča aizstāvji tiesnesei Brodai pieteica noraidījumu, pamatojot to ar viņas 19.marta lēmumu apcietināt Vaškeviču. Tas, ka AT šo lēmumu vēlāk atzina par prettiesisku un atcēla, liek bažīties par tiesneses objektivitāti, aizstāvju pozīciju aģentūrai LETA skaidroja Vaškeviča pārstāve Jeļena Kvjatkovska. Tomēr tiesa noraidījumu nepieņēma.
Kukuļdošanas lietā Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 60 000 latu drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Kvjatkovska, Vaškevičs devās uz Austriju un to atļāva tiesa, taču nepieciešamība ārstēties radās tikai tāpēc, ka Austrijā spēji pasliktinājās viņa veselības stāvoklis, kādēļ bija nepieciešama akūta operācija un pēc tam ārstēšanās.
2012.gada vasarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka jaunu kriminālprocesu par iespējamu Vaškeviča kukuļdošanas lietas liecinieku ietekmēšanas plānošanu. Neminot iesaistīto personu vārdus, KNAB pērn decembra sākumā izplatīja informāciju, ka sācis kriminālprocesu par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā tiktu mainītas liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas interesēs.
Esot iegūti pietiekami pierādījumi, lai izmeklējamo rīcību kvalificētu kā Krimināllikuma (KL) 301.panta 2.daļā, KL 300.panta 2.daļā un KL 15.pantā paredzētas darbības jeb kā vardarbības piedraudējumu liecinieka iespaidošanā un mēģinājumu sniegt nepatiesas liecības tiesā, iztiesājot krimināllietu par smagu noziegumu.
Iegūto pierādījumu kopums KNAB izmeklētājam dod pamatu uzskatīt, ka vardarbības draudi ir izteikti kādai personai, lai tā tālāk iespaidotu liecinieku, kuram šo draudu iespaidā un par trīs miljonu eiro atlīdzību būtu jāatsakās no iepriekš sniegtajām liecībām tiesā un to vietā jāsniedz nepatiesas liecības apsūdzētā interesēs, toreiz informēja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.
Kā aģentūrai LETA toreiz sacīja advokāte Kvjatkovska, informācijas izplatīšana par trīs miljonu eiro piesolīšanu apmaiņā pret nepatiesām liecībām ir kārtējā KNAB sabiedrisko attiecību kampaņa. Pēc Kvjatkovskas domām, kriminālprocesam par iespējamu mēģinājumu ietekmēt liecinieku nav nekādas perspektīvas un līdz tiesai tas nenonāks.
