Šlesers atklāj savus mērķus un sola pilnīgi jaunus «spēles noteikumus» (405)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Partijas «Vienoti Latvijai» līdera Aināra Šlesera mērķis gaidāmajās Saeimas vēlēšanās neesot saistīts ar kādu konkrētu vietu skaitu partijai. Mērķis esot, lai koalīcija, kuru Šlesers izveidošot pirms vēlēšanām, iegūtu vairākumu parlamentā un veidotu nākamo valdību, to Šlesers atzinis intervijā laikrakstam  «Latvijas Avīze».

Pēc Šlesera domām pārējās partijas māna vēlētājus, sagatavojot vilinošas programmas, ko pēc vēlēšanām nepilda, pat ja nokļūst pie varas, atrunājoties ar to, ka koalīcijā «jāiet uz kompromisiem».

«Mēs tā nedarīsim. Mūsu koalīcija un valdības deklarācija vēlētājiem būs redzama jau pirms vēlēšanām. Tādējādi mēs piedāvāsim pilnīgi jaunus un atklātus spēles noteikumus. Tas mums ļaus laikus sākt sacensību ar esošo varu – veidosim ēnu kabinetu ar konkrētiem ministriem. Iespējams, šī mana koalīcija uz vēlēšanām startēs ar vienotu sarakstu. Mans mērķis nav kļūt par līderi partijai, kas darbojas dažās Latgales pašvaldībās. Mans mērķis ir radīt reālu alternatīvu pašreiz valdošajai koalīcijai. Esmu gatavs piedāvāt jaunus priekšvēlēšanu cīņas noteikumus, kur sacenšas nevis partijas, bet jau veselas koalīcijas,» klāsta Šlesers.

Šlesers tāpat uzskata, ka būtu nepieciešams «nācijas izlīgums», «noņemot no politikas jebkādu radikālismu».

«Vēsturiskās bailes no austrumu kaimiņiem ir viens no apstākļiem, kas visvairāk traucē valstij attīstīties. Tādēļ mums pie varas tiek politiķi, kas nespēj piedāvāt risinājumus, kā attīstīt valsti un atgriezt aizbraukušos cilvēkus. Vienīgais, ko viņi spēj, ir draudēt ar pieminekļu nojaukšanu,» uzskata Šlesers.

Viņš piekrīt, ka Latvijai bijusi traģiska vēsture, bet tagad ir pienācis laiks domāt par nākotni: «Mums ir jāizmanto pozitīvā Vācijas un Somijas pieredze. Šīs valstis savulaik karojušas ar Padomju Savienību, bet spējušas šai vēsturei pavilkt svītru. Tagad Merkele un Putins tiekas, vienojas, bučojas, attīsta kopīgus projektus, būvē rūpnīcas, naftas vadus. Somija zaudēja lielu daļu Karēlijas, bet klusē, jo tai ir skaidra stratēģija, kā nopelnīt, sadarbojoties ar Krieviju. Ļoti precīzi un pragmatiski.»

Komentāri (405)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu