Sv 11.04.2021.

Latvijā grib popularizēt jaunu nebanku kreditēšanas veidu

FOTO: Images_of_Money, CC BY-SA 2.0

Veiksmīgāk nekā komercbankām ar ideju lobēšanu jaunās valdības deklarācijā veicies agrākajam Hipotēku bankas vadītājam Inesim Feiferim, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».

Feiferis vada pirms gada izveidotu biedrību «Krājaizdevu apvienība». Šobrīd likums nosaka, ka krājaizdevumu sabiedrības var veidot interešu grupas, kas pārstāv konkrētu nodarbošanos, kam pieder nekustamais īpašums vai kuri dzīvo vienā novadā vai pagastā. Tās ir kā noslēgti klubi, kuru iekšienē biedri uztur kopīgu kasi. Ja nepieciešams – biedri no šīs kases var naudu aizņemties.

Feiferis uzskata, ka cilvēkiem laukos tā ir vienīgā iespēja kā tikt pie ātras naudas, piemēram, traktoram vai kādam nelielam sadzīviskam pirkumam. Par krājaizdevēju uzraugu jāveido Attīstības finanšu institūcija, kas tapusi apvienojot Hipotēku bankas nepārdotās daļas, Lauku attīstības fondu un Garantiju aģentūru. Valdība apņēmusies darbību atbalstīt.

Krājaizdevu sabiedrības šobrīd vairāk darbojas kā interešu klubiņi. Valdības veidošanas sarunās bijusi ideja, ka krājaizdevumu sabiedrībām varētu ļaut kreditēt ne tikai savus biedrus, bet aizdevumus izsniegt uz āru kļūstot par sava veida bankām. Jau šobrīd ieguldīto naudu biedrībās tā pat kā noguldījumus bankās garantē Noguldījumu garantiju fonds. Ja Krājaizdevu sabiedrība bankrotē – naudu noguldītājiem atmaksā no šī fonda. Ja fonds ir iztukšots – naudu ņem no valsts budžeta. Latvijas Banka stingri iebilst pret šādu ideju. Kā slikto piemēru min Lietuvu. Tur banku uzraugs ļāvis biedrībām aktīvi kreditēt. Tad tās viena pēc otras bankrotējušas un iztukšojušas garantīiu fondu.

«Šī pieredze rāda, ka tāds pārmērīgi atvieglots krājaizdevumu sabiedrību regulējums, kas bieži vien tiek darīts ar cēlu mērķi – uzlabot finanšu pakalpojumu pieejamību – galarezultātā noved pie pārmērīgiem sliktiem kredītiem ar kuriem saistītos zaudējumus krājaizdevumus sabiedrības nespēj segt un tā rezultātā tiek apdraudēta noguldījumu drošība, kurus garantē nodokļu maksātāji,» skaidro Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Elmārs Zakulis.

Latvijas Banka uzskata, ka ļaujot vaļu Krājaizdevu sabiedrībām, valsts pieļaus pirmskrīzes kļūdas. Premjere Laimdota Straujuma (V) sola, ka viņai atvēlētajos deviņos mēnešos valdība aizdevumu sabiedrību atbalstīs, bet par to pielīdzināšanu bankām esot pāragri runāt.

«Man grūti pateikt, vai kāds tur kaut ko tālāk izdomā, bet nu tas formulējums ir pietiekoši... Par banku tur nebija runa. Tik tiešām nebija runa. Un es arī nedomāju, ka mēs deviņos mēnešos kaut kādus virzienus veidosim bankai,» saka Straujuma.