Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/20/10980566t1h8d28.jpg)
Daļa iedzīvotāju finanšu prasmju trūkuma dēļ ar lēmumu ņemt kredītu nodara sev lielāku ļaunumu nekā labumu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» atzina «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.
«Joprojām daļa sabiedrības finanšu prasmju trūkuma dēļ ar lēmumu ņemt kredītu nodara sev lielāku ļaunumu nekā labumu. Visbiežāk tas notiek situācijā ar aizdevumu, lai segtu iepriekšējos parādus, kam veidojas lavīnas efekts. Ātrie kredīti ir kanāls, kur nepārdomāti aizņemties ir viegli,» sacīja Kauliņa.
Viņa norādīja, ka Latvijā būtiska sabiedrības daļa nav gatava patstāvīgi pieņemt lēmumu par kredītsaistību uzņemšanos. «Pirms kredīta ņemšanas klientu pašu interesēs būtu sniegt informāciju aizdevējam par savu faktisko naudas plūsmu, ļaujot no malas bezkaislīgi novērtēt klienta ienākumus, paradumus un spēju uzņemties kredītu vai vismaz kopīgi pārdomāt un pārrunāt, vai kredīts ir risinājums un kā aizņemtais tiks atmaksāts,» pauda Kauliņa.
Tāpat viņa pastāstīja, ka «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūts ik pa laikam saskaras ar situāciju, kad aizņemšanās ar lavīnveida efektu ir nonākusi līdz lūzuma punktam.
«Tad ir jāpasaka «stop», ir jāpieņem sāpīgi lēmumi - jārealizē manta, lai izbeigtu saistības. Bankas ne vienmēr būs palīgs, lai apturētu šo lavīnu, teiksim, pārfinansējot ātro kredītu saistības un ļaujot norēķināties pa daļām, jo neizvēlīga un neizdevīga aizņemšanās bankai signalizē par neprasmi plānot savas finanses. Ārzemēs cilvēki šādā situācijā var vērsties pie pašvaldības, sociālajiem dienestiem, baznīcas, kas nomaksā viņu vietā ātros kredītus un ļauj norēķināties pa daļām. Pie mums nav noregulēta iespēja izkāpt no šī rata, savukārt no ātro kredītu kompānijām tiek saņemta pretrunīga informācija par iespēju klientam izbeigt saistības, norēķinoties pa daļām. Ir grūti saprast, kas īsti notiek šajā sektorā un salīdzināt, jo ātrie kredīti tiek regulēti un uzskaitīti pēc citiem kritērijiem nekā banku kredīti - kamēr banku kredīti ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārziņā, ātros kredītus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs,» klāstīja Kauliņa.
Viņa piebilda, ka sabiedrības paradumi nemainās tik ātri.
«Ir gana nozīmīga iedzīvotāju kategorija, kas aizņemas, sakot: «neprasi man, kāpēc man to naudu vajag» un izvairās sev uzdot jautājumu «kā es aizņemto naudu atdošu». Par to liecina aktivitāte ātro kredītu sektorā. Ja paskatāmies, piemēram, uz apkures parādu dinamiku, tad Ekonomikas ministrijas ziņojumā redzam, ka parādu apmērs mazinās, un tas ir tāpēc, ka apsaimniekotāji aktīvi strādā ar parādniekiem. Sakarība vienkārša - kamēr no mums neprasa, mēs izmantojam situāciju, savukārt, pie striktiem nosacījumiem vairāk piedomājam pie tā, lai neradītu sev problēmas,» teica Kauliņa.