Patlaban Eiropas Savienība (ES) ārpolitiski ir diezgan vāja un tas nozīmē lielākus riskus no Krievijas puses, diskusijā «Rietumu Radio» sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Zīle: Eiropas Savienība ārpolitiski ir vāja (18)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs esam pie robežas ar kaimiņu, kuram ir citi ģeopolitiski mērķi, līdz ar to Latvija malā nepaliks,» sacīja Zīle. «Ja mums ir iespējas veidot Eiropas Savienības paplašināšanos austrumu virzienā, tas ir jādara.»
Zīle uzskata, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina politika, veidojot Eirāzijas savienību, neapstāsies, un nākotnē nebūs neitrālu valstu - būs ES un Eirāzijas savienības valstis, tādēļ ES paplašināšanās vajadzīga no ģeopolitiskā aspekta. Iespējams, izejot uz kādiem sociāliem vai ekonomiskiem upuriem, bet ģeopolitiski ietekme Eiropā ir jāiegūst.
EP deputāts Ivars Godmanis savukārt ir skeptiski noskaņots par ES nepieciešamību paplašināties Balkānos, taču Ukraina ir stratēģiski svarīga valsts, un ES tā jāatbalsta.
Vienlaikus viņš norāda, ka Latvijai politiski nav iemesla pretoties ES paplašināšanai, taču jārēķinās, ka Latvijai būs jāpiedalās ar saviem līdzekļiem.
«Nedrīkst uzskatīt, ka ES nāks iekšā valstis ar zemāku dzīves līmeni, kāds tām dos naudu, bet mēs turpināsim saņemt tikpat. Būs vairāki instrumenti, kuros arī mums būs jāpiedalās, un Latvijai naudas paliks mazāk,» sacīja Godmanis.
Arī EP deputāte Inese Vaidere (V) uzskata, ka paplašināšanās process ir politiski svarīgs, taču «tas nevar notikt ne rīt, ne parīt».
«Tas ir ilgāka laika jautājums,» sacīja Vaidere, uzsverot, ka Ukraina ES jāatbalsta visiem iespējamiem veidiem. «Vai ir daudz valstu Eiropā, kuras pilsoņi ir gatavi mirt, lai tikai tuvinātos ES? Šādas valstis noteikti ir jāatbalsta.»
Viņasprāt, Krievija savu agresīvo politiku turpinās, un, ja Ukraina nebūs pietuvināta ES, tā būs Krievijas ietekmē.