Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Maz ticams, ka Latvija neievēros ES regulas; jārēķinās ar būtiskāku cenu kāpumu

FOTO: Dunnock_D, CC BY-NC-SA 2.0

Koalīcijas politiķi pirms šogad gaidāmajām vēlēšanām nākuši klajā ar piedāvājumu atlikt elektrības tirgus atvēršanu, kas cita starpā mazināšot spriedzi sabiedrībā, jo vēl nedaudz vairāk nekā pusgadu elektrības tarifi varētu palikt iepriekšējā līmenī. Tomēr Eiropas Savienības (ES) regulas paredz, ka elektrības tirgus liberalizācijas pēdējais termiņš ir nākamā gada 1.janvāris. Gan Ekonomikas ministrijā (EM), gan eksperte savos komentāros ir izvairīgi jautājumā, vai Latvija varētu neievērot ES noteikumus, un arī pēc 1.janvāra novilcināt elektrības cenu kāpumu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā lems par likuma izmaiņām, kas paredz, ka Latvija elektrības tirgus atvēršana tiek atlikta līdz nākamā gada 1.janvārim, kas faktiski ir pēdējais termiņš, kad to var atlikt.

Pirms parlamenta lēmuma ļoti izvairīgi jautājumos par elektrības tarifiem ir EM pārstāvji. Uz portāla «Apollo» jautājumu, vai teorētiski pastāv iespēja, ka elektrības tirgus atvēršanas atlikšana ir iespējama arī pēc 2015.gada 1.janvāra, ministrijas pārstāve Evita Urpena atbildēja, ka EM līdz Saeimas lēmumam nekomentēs nekādas teorētiskas iespējas. Arī par iespējamām ES sankcijām, ja Latvija novilcināt tirgus atvēršanu arī nākamgad, ministrijā neatbildēja.

«Jāsagaida Saeimas lēmums un jāredz, kādi grozījumi tiks apstiprināti,» norādīja Urpena. «Ekonomikas ministrija nav rosinājusi atlikt elektrības tirgus atvēršanu; tas ir koalīcijas partiju politiķu lēmums, kas vēl nav nostiprināts normatīvajos aktos. Tāpēc pagaidām Ekonomikas ministrija atturēsies komentēt jebkādas teorētiskas iespējas.»

«Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna sarunā ar portālu «Apollo» atzina, ka, viņaprāt, ES direktīvu un regulu neievērošana ir maz ticama. «Nedomāju, ka tas ir iespējams. Valsts negribēs strīdēties. Nedomāju, ka tas ir ticams variants,» sacīja viņa.

Būtiskāk - jautājums paliek, ko darīs tirgus monopolists «Latvenergo», jo pastāv iespēja, ka uzņēmums vēl šogad regulatoram prasīs tarifu palielināšanu. EM norāda, ka arī attiecībā uz «Latvenergo» turpmāko rīcību nekādi komentāri netiks sniegti līdz parlamenta lēmumam.

Jautāta, vai elektrības tirgus atvēršanas atlikšana nevar dod vēl lielāku triecienu nākamā gada sākumā, kad elektrības tarifi pieaugs ziemā, kad komunālo pakalpojumu rēķini ir ievērojami lielāki, nekā vasarā, ekonomiste savos komentāros bija piesardzīga, nesteidzoties prognozēt spriedzi sabiedrībā.

Vienlaikus viņa atzina, ka nākamā gada sākumā tiek prognozēts būtiskāks patēriņa cenu kāpums, nekā tas ir šogad, tādēļ cenu pieaugumu cilvēki noteikti izjutīs. «Tas [trieciens iedzīvotāju maciņiem] var būt lielāks tādā ziņā, ka gaidāms straujāks patēriņu cenu kāpums,» sacīja viņa.

Viņa arī uzsvēra, ka tiem iedzīvotājiem, kuri patlaban par elektroenerģiju maksā tikai pēc «Latvenergo Starta tarifa», tarifu pieaugums būs daudz sāpīgāks, nekā tiem, kas šobrīd vairāk maksā pēc «Pamata tarifa».

Parlamenta opozīcijas partijas «Saskaņa centrs» pārstāvis Ivars Zariņš prognozē, ka elektrības tirgus atvēršanas atlikšana Elektroenerģijas tirgus likumā radīs tiesisko neskaidrību un haosu. Viņš uzsver, ka koalīcijas piedāvātais risinājums nepasargās mājsaimniecības no izmaksu pieauguma un izraisīs vēl straujāku elektroenerģijas cenu lēcienu nākotnē.

Deputāts apgalvo, ka koalīcijas piedāvājums paredz tikai tiesības iegādāties elektroenerģiju par pašreizējiem tarifiem, taču neparedz mehānismu, kā to varētu reāli nodrošināt. Tomēr, pat ja šāds risinājums tiktu piedāvāts, tas būs pretrunā ar daudzām citām elektrības tirgu regulējošām likumu normām - gan ar Elektroenerģijas tirgus likumu, gan ar pašas valdības pieņemtajiem noteikumiem, gan arī ES prasībām, par kuru neievērošanu pret Latvijas valsti jau reiz ierosināta pārkāpuma procedūra.