Revolūcija Pirmajā formulā

FOTO: R. Oliņš/Apollo

Trīs pirmssezonas testu sesijas ar lielu ticamību ļauj domāt par citu F1 pasaules čempionu pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā. Pagaidām neapskaužamā situācijā ir pēdējo četru Konstruktoru kausu īpašnieki «Red Bull» un četrkārtējais pasaules čempions Sebastians Fetels – trijās testu sesijās «Red Bull» formulas bija vienas no lēnākajām, turklāt problēmas ar «Renault» dzinēju un formulas dizainu ļāva nobraukt tikai mazliet vairāk par trešo daļu no «Mercedes» veiktajiem kilometriem.

«McLaren», «Williams» un «Ferrari» komandu esošie un bijušie vadītāji «Red Bull» bosiem sīki un smalki varētu izstāstīt, ka katrai dominancei Pirmajā formulā sekojis lielāks vai mazāks kritiens. «McLaren» un «Williams» aizvadījušas sliktākās sezonas, ja ne komandu pastāvēšanas vēsturē, tad vismaz pēdējo 30 gadu laikā. Šobrīd pirmssezonas testi liecina, ka 2014. gadā līdzīgs liktenis var piemeklēt pēdējo četru Konstruktoru kausu īpašnieku «Red Bull» un tās līderi, četrkārtējo pasaules čempionu Fetelu.

Iespējams, līdz pēdējai detaļai atbildes uz testu neveiksmju iemesliem nezina pat paši «Red Bull» un «Renault» inženieri. Oficiāli atzītie iemesli ir šādi - jaunais «Renault» dzinējs, jeb kā tos šosezon pieņemts dēvēt, jaudas agregāts (power unit), varbūt arī darbojas labi, taču tikai «izjauktā veidā». Tas nozīmē, ka visas jaudas agregāta galvenās sastāvdaļas – benzīna dzinējs un abas Enerģijas atjaunošanas sistēmas - atsevišķi darbojas, bet saliktas kopā, pagaidām ne. Turklāt «Red Bull» komandai ir lielas problēmas ar dzinēja (pagaidām šis vārds šķiet piemērotāks) dzesēšanu – Adrians Ņūijs, šķiet, nebija rēķinājies, ka dzinējs varētu sakarst tik stipri, cik tas karsa testos Heresā, Spānijā, un abās sesijā Bahreinā.

Šajā brīdī mēs varētu pāriet pie galvenajiem 2014. gada sezonas jaunumiem. Vissvarīgākais – pirmo reizi kopš 1988. gada F1 atgriežas turbo dzinēji jeb, kā jau minēju, jaudas agregāti. Tie sastāvēs no 1,6 litru turbo motoriem un divām enerģijas atgūšanas sistēmām (Energy Recovery System –ERS). MGU-K (motor generator unit-kinetic) atgūs bremzēšanas laikā radušos enerģiju, MGU-H (motor generator unit-heat) atgūs siltuma enerģiju no dzinēja turbīnas. Kopējā agregāta jauda varētu tuvoties 800 zirgspēkiem.

Nākamais, par ko būs jādomā pilotiem un inženieriem ir degvielas daudzums – vienai sacīkstei tie būs 100 kg jeb aptuveni 130 litri, turklāt degvielas pūsma nevienā sacīkstes brīdī nevarēs būt lielāka par 100 kg stundā. Un, kaut arī Luka di Montedzemolo domā, ka F1 pārvērtīsies par lēnu taksometru parādi, šķiet, ka «Ferrari» prezidents mazliet pārspīlē. Turklāt ar degvielas taupīšanu piloti nesaskarsies pirmo reizi šo sacīkšu vēsturē.

Žans Alezī bez benzīna palika pāris mirkļus pēc savas vienīgās uzvaras 1995. gadā Kanādā. Krietni neveiksmīgāks bija vēlāk četrkārtējais pasaules čempions Alēns Prosts 1986. gada Vācijas GP Hokenheimā. Palicis bez degvielas pārsimts metrus pirms finiša, Profesors savu «McLaren» centās aizstumt līdz finiša līnijai, taču tā tomēr izrādījās par tālu. Pie sestās vietas un viena punkta Prosts tika tamdēļ, ka septītajā vietā esošais Dereks Vorviks bija apdzīts par apli.

Lai padarītu interesantāku kvalifikācijas sesiju, trešajā sesijas daļā desmit labākie piloti varēs izmantot papildus riepu komplektu, turklāt izšķirošajiem notikumiem būs atvēlētas 12 minūtes iepriekšējo desmit vietā. Attiecīgi par divām minūtēm īsāka būs pirmā daļa, bet otrajā pilotu rīcībā joprojām būs 15 minūtes.

Savukārt, lai padarītu interesantāku visu čempionātu, sezonas pēdējā posmā Abu Dabi pilotiem tiks piešķirts dubults punktu apjoms – par uzvaru 50, otro vietu - 36, trešo vietu - 30 utt. Iespējams, visvairāk kritizētais jaunievedums, kas samazina pārējo posmu nozīmību. Varbūt pret kādu pilotu, komandu un tīru sacensību garu tas beigās neizrādīsies pārāk godīgi, bet skatītāju interesi tas noteikti palielinās, vai sliktākajā gadījumā ļaus saglabāt tuvāk sezonas pēdējiem posmiem.

Jauno sezonu sāks trīs F1debitanti – dānis Kevins Magnusens («McLaren»), krievs Daņils Kvjats («Toro Rosso») un zviedrs Markuss Ēriksons («Caterham»). Uz «McLaren» komandu pārgājis bijušais «Lotus» boss Ēriks Buljē. Protams, daudz sīkāk un detalizētāk par jaunumiem F1 var lasīt žurnālos, avīzēs un interneta lapās. Bet, lai varētu pārliecināties, ne tikai par to, cik glītas vai neglītas ir jaunās F1 mašīnas, bet arī redzēt, kas uzvarēs pirmajā pēcrevolūcijas sacīkstē, jāieslēdz TV aparāts.

P.S. Austrālijas GP brīvie treniņbraucieni sāksies jau naktī uz piektdienu, plkst. 3.30 pēc Latvijas laika, un tos tiešraidē varēs vērot «Viasat Sport Baltic» kanālā. Bet Austrālijas Lielās balvas izcīņa sāksies svētdien, plkst 7.50.

Uz augšu