Divus mēnešus pēc Laimdotas Straujumas (V) valdības apstiprināšanas joprojām augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam nav piešķirta vienam no valdības ministriem. Tieslietu ministre Baiba Broka (NA) skaidro, ka pārbaude visticamāk ieilgusi, jo viņai ir plaša iepriekšējā darba pieredze, taču atsevišķi signāli liecina, ka specdienestiem radušās šaubas, vai Baibai Brokai var uzticēt sevišķi slepenu informāciju, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».
Pieeju valsts noslēpumam amatpersonas saņem konkrētu uzdevumu veikšanai. Tomēr amats automātiski nenozīmē piekļuvi sevišķi slepenai informācijai. Ir jāaizpilda anketa un jāgaida, vai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atļauju izsniegs. Straujumas valdībā 1.kategorijas pieeju valsts noslēpumam saņēmuši visi ministri, izņemot tieslietu ministri Baibu Broku. Pagājušajā nedēļā, kad sevišķi slepenajā valdības sēdes daļā ministri lēma par 16.martu, Brokai zāle bija jāatstāj. Viņa nepiedalījās arī jautājuma apspriešanā par iespējamajiem zaudējumu apmēriem pēc sankcijām pret Krievju, par ko valdība šajā otrdienā sprieda aiz slēgtām durvīm.
«Nē, es neesmu sajutusi, ka tas kaut kā ietekmētu manu darbu. Jo viss, kas saistīts ar tieslietu politiku un virzību - es visur piedalos un visos esmu ziņotāja. Atbilstoši likumā paredzētajai kārtībai, likums paredzējis kārtību, kādā saņem pielaides un kādas institūcijas veic pārbaudi. Man nav pamata domāt, ka kāds dara kaut kādas darbības, kas ir ārpus likuma,» situāciju komentē tieslietu ministre.
Citās domās ir ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Ministrs bez pieejas valsts noslēpumam nevar vadīt tieslietu jomu, jo tās pārraudzībā ir Satversmes aizsardzības birojs, uzskata Kalnmeiers.
«Ārkārtīgi svarīgi! Jo, ja ir runa par tieslietu ministru, tad atcerēsimies, ka SAB ir Tieslietu ministrijas iestāde un tātad SAB ārkārtīgi daudzi jautājumi tiek aptverti ar valsts noslēpuma statusu. Tas nozīmē, ka tieslietu ministrs tos nevar risināt. Katrā ziņā tāds precedents vēl nav bijis, ka kādam valdības ministram nebūtu pielaides. Bet, nu pašreiz šis jautājums ir procesā,» pauž ģenerālprokurors.
Broka jau vienu reizi ir gājusi cauri specdienestu pārbaudes sietam un to izturējusi. Pirms pieciem gadiem viņu iecēla «Latvijas Gaisa satiksmes» valdē un aviācijas sfērā ir prasība pēc otrās kategorijas pielaides. Tomēr augstākā līmeņa pielaidi SAB viņai tagad dot kavējas.
«Tas nozīmē, ka SAB rīcībā ir informācija vai fakti, kas būtu padziļinātāk jāpārbauda, lai mēs gūtu pārliecību, ka šai personai mēs varam uzticēties un izsniegt pieeju valsts noslēpumam, jo šis ir atbildīgs lēmums,» skaidro SAB pārstāve Iveta Maura.
«Nekā personīga» rīcībā ir neoficiālas ziņas, ka SAB patlaban pārbauda vairākus ar Brokas pagātni saistītus faktus, pirmkārt par viņas sniegtajiem pakalpojumiem arābu investoram «Ominasis», kas plašāk zināms kā Ķemeru sanatorijas kādreizējais īpašnieks. 2011.gadā būvnieks «NCC Konstrukcija» izteica apgalvojumus, ka «Ominasis» krāpjas ar pievienotās vērtības nodokli un iesniedza dokumentus finanšu policijai. Tā kriminālprocesu neierosināja, jo bija iestājies noilgums. Gadi, par kuriem būvnieks sūdzējās, sakrīt ar laiku, kad uzņēmumam «Ominasis Latvia» juridiskās un finanšu konsultācijas sniedza Baiba Broka.
Pārbaudes veicējus interesē arī jaunāki notikumi - «Nacionālās apvienības» sponsoru ietekme uz partijas pieņemtiem lēmumiem.
Jau ilgāku laiku izskan aizdomas par maksātnespējas administratora, regulāra «Nacionālās apvienības» ziedotāja Māra Sprūda dominējošo lomu partijā un viņa naudas izcelsmi. Broka noliedz, vai laikā, kad bija Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre un ministra padomniece, centusies lobēt maksātnespējas administratoru grupējumu intereses. Viņi bijuši kolēģi asociācijā, kurā piešķir sertifikātus administratoriem. Sprūds ir arī labs Brokas draugs un ciemiņš viņas mājās dzimšanas dienas svinībās. Sprūds 2012.gadā «Nacionālajai apvienībai» ziedoja 15 tūkstošus latu, bet pirms pašvaldību vēlēšanām līdzekļus atvēlēja citam politiskam spēkiem.
Jautāta, vai pieļauj tādu iespēju, ka pielaidi varētu arī nesaņemt, Broka atbild, ka viņa tam nekādu pamatu nesaskata, jo nav darījusi neko, kas nebūtu saskaņā ar likumu. «Pret mani nav neviens kriminālprocess, ne bijis, ne esošs. Kāpēc, lai man nevarētu būt pielaide valsts noslēpumam?»
SAB atsaka pielaidi, nepaskaidrojot iemeslus. Pielaidi nesaņēmušie var sūdzēties ģenerālprokuroram, taču līdz šim viņš atteikumus ir uzskatījis par likumīgiem. Tā SAB neiedeva pielaides trim «Saskaņas centra» Saeimas deputātiem. Jānis Urbanovičs un Andrejs Elksniņš un Sergejs Mirskis bija spiesti atteikties no darba Saeimas komisijās, kur pielaide valsts noslēpumam ir obligāta.
Līdz galīgās atbildes saņemšanai Brokai ir vēl nedaudz laika. Ja specdienests Brokai pielaidi atsaka, premjerei ir jālūdz «Nacionālajai apvienībai» meklēt citu tieslietu ministra kandidātu.