TV3 raidījumam «Nekā personīga» zināms, ka pagājušās otrdienas valdības sēdes slēgtajā daļā, ministri vienojušies pasūtīt savu pētījumu sabiedrības noskaņojuma izpētei. No pusvārdiem, ko saka premjerministre Laimdota Straujuma (V), var nojaust, ka valdību uztrauc, cik mūsu valstī dzīvo tādi, kas sliecas atbalstīt Krievijas politiku
«Mēs pagājušajā valdības sēdē esam pieņēmuši lēmumu, ka mēs izdarīsim sabiedrības aptauju par sabiedrības attieksmi pret starptautiskiem jautājumiem. Vairāk es neko negribētu stāstīt, bet tātad mēs lūgsim kompānijas veikt tādus pētījumus, veikt šo iecerēto aptauju. [..] Mums ir mērķa grupas, bet es patiešām negribētu vairāk runāt, tā kā tas bija valdības sēdes slēgtajā daļā, bet ir mērķtiecīgs šis pētījums,» skaidro Straujuma.
«Nedaudz, protams, par vēlu, jo, kamēr pērkons nav nograndis , mēs neko nedarām, mums ir citas prioritātes! Bet tagad kaut kas tiek darīts. Ir jāsaprot, Krievija pēta, kā viņu Gēbelstipa propaganda ietekmē mūsu cilvēku prātus, un no tā kādi būs pētījuma rezultāti , būs arī atkarīga tālākā Krievijas rīcība,» –tā Zatlers.
Mediju politikas trūkums novedis pie tā, ka pierobežā pieejami Baltkrievijas un Krievijas kanāli, taču nav skatāmas Latvijas televīziju programmas. Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs par pareizu neuzskata arī Krievijas kanālu aizliegšanu. Drīzāk viņš ir pārliecināts, ka ir jāiegulda pašmāju mediju programmu saturā, un jāpiedāvā tās bezmaksas.
Var prognozēt, ka Krievijas interese par mūsu pieņemtajiem lēmumiem var tikai pieaugt, jo nākamgad pirmajā pusē norisināsies Latvijas prezidentūra ES. Pērn šo lomu uzņēmās Lietuva. Tikko publicētais Lietuvas drošības policijas pārskats rāda, ka Krievijas vēlme ietekmēt tās politiku un lēmumus šajā laikā īpaši pastiprinājies. Ar Kaļiningradā izvietota izlūkošanas centra palīdzību Krievija centusies pārtvert Lietuvas iedzīvotāju un amatpersonu telefonsarunas un saraksti. Lai vēlāk tās izmantotu kompromatiem un Lietuvas tēla graušanai. Tāpat Lietuvas drošības dienests konstatējis, ka pērn pieaudzis Krievijas finansējums dažādām nevalstiskām organizācijām un medijiem, ar mērķi rosināt etnisko šķelšanos Baltijā un mākslīgi celtu Krievijas autoritāti Baltijā dzīvojošo krievvalodīgo acīs.
Austrumeiropas politikas pētījumu centrā uzskata, ka valdības pasūtītais pētījums ir mazs solis iepretim Krievijas stratēģiskajiem plāniem. Kamēr Latgale būs ekonomiski novājināta, ar iedzīvotāju prātiem ir daudz vieglāk manipulēt.