Gluži kā Krimā: Krievijas dienesti slepus pēta Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu

Ja iepriekš Krievija vairāk resursu ieguldīja, pētot mūsu politisko vidi un gatavošanos Eiropas Savienības (ES) prezidentūrai, tad tagad to interesē vienkāršais cilvēks. Latvija saņēmusi signālus, ka Krievija šobrīd vāc informāciju par mūsu pierobežas iedzīvotāju attieksmi pret kaimiņvalsts īstenoto politiku.

«Fakts ir tāds, ka viņi pēta sabiedrisko domu, mūsu mediju telpu, aptaujā cilvēkus, kuri brauc pāri robežai, uzdod konkrētus jautājumus, kāda ir viņu attieksme pret Krimas aneksiju, pret Krievijas politiku, vienvārdsakot, viņi pēta, cik tālu drīkst iet,» teic Zatlers.

Putins šonedēļ, tiekoties ar Viskrievijas tautas frontes aktīvistiem, negaidīti paziņoja, ka «Krima pievienota Krievijai pēc socioloģisko aptauju rezultātiem.» Aptaujas organizētas slēpti un kādu laiku pirms referenduma. Dati par iedzīvotāju noskaņojumu rādījuši, ka vismaz 80% Krimas iedzīvotāju vēlas pievienošos Krievijai, un rezultāti bijuši pietiekami augsti, lai tālāk rīkotos secīgi, uzstājīgi un izlēmīgi, paziņojis Putins.

«Es nedomāju, ka Krievija būtu gatava īstenot Krimas scenāriju, tomēr mēs esam NATO. Taču tas, ka Latvijas valdība nevarēs vairs nepievērst sevišķu uzmanību pierobežas reģioniem – tas ir skaidrs,» norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra eksperts Andis Kudors.

TV3 raidījumam «Nekā personīga» zināms, ka pagājušās otrdienas valdības sēdes slēgtajā daļā, ministri vienojušies pasūtīt savu pētījumu sabiedrības noskaņojuma izpētei. No pusvārdiem, ko saka premjerministre Laimdota Straujuma (V), var nojaust, ka valdību uztrauc, cik mūsu valstī dzīvo tādi, kas sliecas atbalstīt Krievijas politiku

«Mēs pagājušajā valdības sēdē esam pieņēmuši lēmumu, ka mēs izdarīsim sabiedrības aptauju par sabiedrības attieksmi pret starptautiskiem jautājumiem. Vairāk es neko negribētu stāstīt, bet tātad mēs lūgsim kompānijas veikt tādus pētījumus, veikt šo iecerēto aptauju. [..] Mums ir mērķa grupas, bet es patiešām negribētu vairāk runāt, tā kā tas bija valdības sēdes slēgtajā daļā, bet ir mērķtiecīgs šis pētījums,» skaidro Straujuma.

«Nedaudz, protams, par vēlu, jo, kamēr pērkons nav nograndis , mēs neko nedarām, mums ir citas prioritātes! Bet tagad kaut kas tiek darīts. Ir jāsaprot, Krievija pēta, kā viņu Gēbelstipa propaganda ietekmē mūsu cilvēku prātus, un no tā kādi būs pētījuma rezultāti , būs arī atkarīga tālākā Krievijas rīcība,» –tā Zatlers.

Mediju politikas trūkums novedis pie tā, ka pierobežā pieejami Baltkrievijas un Krievijas kanāli, taču nav skatāmas Latvijas televīziju programmas. Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs par pareizu neuzskata arī Krievijas kanālu aizliegšanu. Drīzāk viņš ir pārliecināts, ka ir jāiegulda pašmāju mediju programmu saturā, un jāpiedāvā tās bezmaksas.

Var prognozēt, ka Krievijas interese par mūsu pieņemtajiem lēmumiem var tikai pieaugt, jo nākamgad pirmajā pusē norisināsies Latvijas prezidentūra ES. Pērn šo lomu uzņēmās Lietuva. Tikko publicētais Lietuvas drošības policijas pārskats rāda, ka Krievijas vēlme ietekmēt tās politiku un lēmumus šajā laikā īpaši pastiprinājies. Ar Kaļiningradā izvietota izlūkošanas centra palīdzību Krievija centusies pārtvert Lietuvas iedzīvotāju un amatpersonu telefonsarunas un saraksti. Lai vēlāk tās izmantotu kompromatiem un Lietuvas tēla graušanai. Tāpat Lietuvas drošības dienests konstatējis, ka pērn pieaudzis Krievijas finansējums dažādām nevalstiskām organizācijām un medijiem, ar mērķi rosināt etnisko šķelšanos Baltijā un mākslīgi celtu Krievijas autoritāti Baltijā dzīvojošo krievvalodīgo acīs.

Austrumeiropas politikas pētījumu centrā uzskata, ka valdības pasūtītais pētījums ir mazs solis iepretim Krievijas stratēģiskajiem plāniem. Kamēr Latgale būs ekonomiski novājināta, ar iedzīvotāju prātiem ir daudz vieglāk manipulēt.