Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10989630t1h1a74.jpg)
Lietuvas Seims ceturtdien pieņēmis likumdošanas grozījumus, kas paredz ierobežojumus lauksaimniecības zemes iegādei un iecerēti kā drošības sviras, gatavojoties drīzumā gaidāmajai zemes tirgus liberalizācijai. Tajos izvirzītas prasības attiecībā uz potenciālo pircēju pieredzi un kvalifikāciju lauksaimniecībā un daudzi citi noteikumi.
Šim likumam jāstājas spēkā no 1.maija, kad beigsies desmit gadus ilgais aizliegums ārvalstniekiem iegādāties Lietuvā lauksaimniecības zemi.
Par grozījumiem balsojuši 78 deputāti, pret - septiņi, bet vēl pieci parlamenta locekļi no balsošanas atturējušies.
Taču opozicionārā Liberāļu kustības frakcija vērsusies pie prezidentes Daļas Grībauskaites, lūdzot viņu izmantot savas veto tiesības, lai šos grozījumus bloķētu. Liberāļi pieļauj, ka grozījumi varētu būt pretrunā ar Konstitūciju. Viņi arī uzskata, ka tie ierobežos ne tikai ārvalstnieku, bet arī daudzu Lietuvas pilsoņu iespējas iegādāties zemi un saimnieciskās darbības brīvību.
Saskaņā ar jaunajā likuma redakcijā ietverto prasību potenciālajam pircējam būs jāpierāda, ka pēdējo desmit gadu laikā viņš vismaz trīs gadus gadu darbojies lauksaimniecībā. Šai stāžā tiks ietvertas arī studijas lauksaimniecības specialitātēs.
Pretendentam būs jādeklarē viņa īpašumā jau esošā lauksaimniecības zeme un sējumu platības, bet šī prasība netiks attiecināta uz lauksaimniekiem vecumā līdz 40 gadiem, kas saņēmuši nacionālā zemes dienesta teritoriālo struktūrvienību atļauju zemes iegādei. Atšķirībā no agrākā ierosinājuma Seims nolēmis neiesaistīt atļauju izdošanas procesā vietējās pašvaldības, atzīstot, ka tas radītu labvēlīgu augsni korupcijai.
Šādas atļaujas gan nebūs vajadzīgas tiem, kuru kopējais lauksaimniecības zemes īpašums pēc jaunā pirkuma nepārsniegtu 10 hektārus.
Pircējam arī būs jāapņemas iegādāto zemi apstrādāt vismaz piecus gadus, iekams viņš drīkstētu to pārdot tālāk.
Seims atstājis spēkā maksimālo pieļaujamo zemes pirkuma apmēru - 500 hektāru. Šis ierobežojums neattiecas vienīgi uz lauksaimniecības dzīvnieku audzētājiem, kuriem pērkamās zemes apmērs tiktu noteikts atkarībā no turamo lopu skaita.
Juridiskajām personām papildus būs jāapliecina, ka vairāk nekā pusi gada ieņēmumu tās gūst no lauksaimniecības produkcijas realizācijas un jāpierāda sava ekonomiskā dzīvotspēja.
Pēc zināmas svārstīšanās Seims tomēr nolēmis ierakstīt jaunajā likuma redakcijā, ka zeme ir Lietuvas nacionālā bagātība.
Vienlaikus parlaments noraidījis priekšlikumu atļaut Lietuvā iegādāties zemi vienīgi personām, kas spēj sarunāties lietuviski un maksājušas nodokļus Lietuvas valstij, neapdraud tās nacionālo drošību, suverenitāti un teritorijas nedalāmību, konstitucionālo kārtību un apliecinājušas, ka ar nolūkotās vietas sabiedrību viņus vieno īpašas finansiālas, radnieciskas, izcelsmē balstītas vai kultūras saites.
Kā ziņots, Lietuvā savākti vairāk nekā 300 000 parakstu, atbalstot prasību rīkot referendumu par iespēju aizliegt pārdot Lietuvas zemi ārvalstniekiem. Pirms divām nedēļām Seims nolēma šo referendumu izsludināt 29.jūnijā, bet jau dažas dienas vēlāk pieņēma izskatīšanai lēmumu lūgt Konstitucionālo tiesu izvērtēt sava iepriekšējā lēmuma atbilstību konstitūcijai, taču šonedēļ šis jautājums tika svītrots no plenārsēžu darba kārtības. Tomēr premjerministrs Aļģirs Butkevičs izteicies, ka viņš atbalsta vēršanos Konstitucionālajā tiesā.