Nav kas paraksta ilgi gaidīto atzinumu par apdraudējumiem mūsu valstij

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) ikgadējo ziņojumu valdībā ierasti skata maijā. Tas notiek ar slēgtām durvīm. Pēc tam vispārējos secinājumus, kas nav saistīti ar valsts noslēpumu, publicē sabiedrības zināšanai, taču šogad šis process ir aizkavējies.

Kā vēstī TV3 raidījums «Nekā personīga», galvenā izlūkošanas dienesta ziņojumu par būtiskākajiem apdraudējuma riskiem mūsu valstij gaida vienmēr, īpaši šogad, ņemot vērā Krievijas anektēto Krimu un saspīlēto situāciju Ukrainā. Dokumentu valdībā jāiesniedz tieslietu ministrei, kas SAB politiskais uzraugs, tomēr ministre Baiba Broka (Nacionālā apvienība) to nevar darīt, jo turpinās pārbaude, vai viņai drīkst uzticēt valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) raidījumam sacījis: «Top arī otrs ziņojums, ko SAB raksta kopā ar aizsardzības ministriju un tas ir ziņojums par valsts apdraudējumu. Tur nu gan, es esmu pārliecināts, gandrīz visa informācija būs slepena. Un abus šos ziņojumus ir jāparaksta tieslietu ministrei Brokai, bet viņa tos nedrīkst lasīt, jo viņai joprojām nav pielaides augtākās kategorijas valsts noslēpumam.»

Broka domā, ka viņas vietā ziņojumu var parakstīt un valdībā iesniegt cita amatpersona, kurai ir šāda pielaide, piemēram, valsts sekretārs, cits ministrs vai premjere. Jau trīs mēnešus Brokai liegta dalība arī valdības sēdēs, kur apspriež sevišķi slepenu informāciju.

Vaicāta, vai viņu kā politiķi, kura pārstāv Nacionālo apvienību, neuztrauc, ka viņa nezina, kādi draudi šobrīd pastāv Latvijai, Broka sacīja: «Mēs visi zinām, kādi draudi pastāv Latvijai! Vai jūs nezināt? Sekojiet līdzi, kas notiek ģeopolitiski pasaulē! Ja mēs runājam par nacionālās drošības jautājumiem plašākā kontekstā, tad man pietiek ar to informāciju, ko es saņemu gan no dažādiem interneta portāliem, gan tīri normāli sekojot līdzi, kas notiek pasaulē.»

«Nevajadzētu pārspīlēt tieslietu ministra lomu nacionālās drošības jautājumos, jo tieslietu ministrs joprojām nav Nacionālās drošības padomes loceklis,» sacīõjis Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība).

Nacionāļi aizstāvas, ka tieslietu ministra loma nacionālās drošības jautājumos vispār esot krietni pārspīlēta, tikmēr cits ministrs gluži pretēji rosina to palielināt – un padarīt par Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes pastāvīgo dalībnieku.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) pauž: «Es domāju, ja nav pareizi, ka nacionālās drošības padomē šobrīd saskaņā ar likumu nav tieslietu ministra, var tikt uzaicināts, bet pēc būtības viņš nav padomē pārstāvēts un tas nav pareizi.»

Nacionālā apvienība nezina un neskaidro iemeslus, kāpēc Broku arī pēc 100 nostrādātām dienām valdībā joprojām nepielaiž pie valsts noslēpumu saturošām ziņām. Tā vaino SAB apzinātā pārbaudes vilcināšanā.

«Saskaņā ar manā rīcībā esošām ziņām Baiba Broka nav aicināta arī uz pārrunām ne uz vienu drošības iestādi, kas raisa pārdomas,» sacījis Bērziņš.

Broka teikusi: «Man tas rada zināmas pārdomas, bet satraukt mani tas nesatrauc, jo kopš 2006.gada man ir bijusi 2.pakāpe, kas ir ļoti augsta, strādājusi par TM parlamentāro sekretāri, strādājusi aviācijas jomā, kur bijusi pieeja ārkārtīgi sensitīvai informācijai un tikai formāli mainot amatus no valdes locekles «Latvijas Gaisa satiksmē» uz tieslietu ministru, protams, man bija jāsniedz par jaunu, lai man šo pielaidi piešķirtu. Un līdz ar to man patiešām ir pārsteigums par tām lietām, ko es pēkšņi šajā laikā periodā esmu tādu sastrādājusi, kas būtu saistāms par manas personības apšaubīšanu un par spēju nodrošināt un saglabāt valsts noslēpumu!»

Nacionālā apvienība, kas politiskas greizsirdības dēļ iepriekšējā valdībā bija gatava nomainīt veiksmīgi strādājošo tieslietu ministru Jāni Bordānu, ar Brokas atsaukšanu tagad nesteidzas. Iespējams tādēļ, ka Broka ir viņu kandidāte Eiroparlamenta vēlēšanām, kas notiks šī mēneša beigās.

Situācija ir saspīlēta un asi rīkoties nav gatavs neviens politiskais spēks, tomēr arī gaidīšana nelīdz. Pēc iesaistīto teiktā, SAB gala termiņš pielaides došanai Brokai ir 6.jūnijs. Pat tad, ja Eiroparlamenta vēlēšanas Brokai ir veiksmīgas, ministres pienākumus viņai būtu jāpilda vēl vismaz mēnesi un pielaides atteikuma gadījumā nacionāļi būtu spiesti to sabiedrībai skaidrot tik un tā.

Savukārt «Vienotības» premjere Laimdota Straujuma piecieš, ka viņas vadītās valdības darbs nav līdz galam pilnvērtīgs, taču negrib eskalēt spriedzi starp politiskām partijām, jo vēl pavisam nesen vienu Nacionālās apvienības ministru Eināru Cilinski par dalību 16.marta pasākumos jau bija spiesta no valdības atsaukt. Premjeres partija nedomā arī steidzināt SAB, lai neparasti ilgo pārbaudi par Broku pabeidz ātrāk.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāts Dzintars Zaķis (V) saka: «Mēs nemācīsim SAB, kā pareizi lietas darīt. SAB ir pašpietiekama, labi zina likumus un procedūru, saskaņo savu rīcību ar citām izziņas iestādēm un esmu pārliecināts, ka atnāks ar kompetentu lēmumu.»

Tomēr bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis uzskata, ka komisijai tomēr ir jāiejaucas šajā nebijušajā situācijā. SAB aiz slēgtām durvīm deputātiem ir jāatklāj gaidāmais iznākums Brokas pārbaudē, lai izslēgtu spekulācijas, ka specdienests apzināti vilcinās.

«Nedomāju, ka komisijai būtu jāizpauž, kādi iemesli, taču tikai tā var noņemt jautājumu, vai tur nav subjektīvā rakstura. Un tur nav nekāda valsts noslēpuma izpaušana. Parlamentārā komisija pasaka, pielaide būs vai pielaides nebūs,» norādījis Kučinskis.

Ārlietu ministrs aicina pārskatīt esošo pielaižu izsniegšanas kārtību un termiņus. Viņš ierosina ministru kandidātiem izsniegt tādu kā priekšatzinumu par to, vai tie ir uzticami. Citādi darbs valdībā var būt apgrūtināts, kā tas ir tagad.

«Es nevaru komentēt konkrēto gadījumu, un nedomāju, ka tas arī būtu ētiski un koleģiāli, bet varu uzsvērt, ka tomēr ir jābūt sistēmai, kurā kabinets var sākt savu darbu pilnvērtīgi un no pirmās dienas. Man jāsaka, ka arī pie Dombrovska [ekspremjers Valdis Dombrovskis (V)] tā saucamās trešās valdības mēs arī uzreiz nevarējām sākt darbu. Mēs arī vairāki ministri gaidījām mēnesi (vai drusciņ ilgāk). Šī tātad nav unikāla situācija, tā kā būtu jāpieiet no sistēmas, nevis personālijas viedokļa,» sacījis Rinkēvičs.

Nacionāļu deputāts Saeimas nacionālās drošības komisijā Jānis Dombrava apliecināja «Nekā personīga», ka nākamās nedēļas komisijas darba kārtībā lūgs iekļaut jautājumu par savas apvienības biedres Baibas Brokas iespējām saņemt pielaidi, lai pieliktu punktu šai ilgstošajai neziņai. SAB atteikumu saņemt pielaidi vēl var pārsūdzēt Ģenerālprokuroram. Līdz šim viņš visus atteikumus ir atstājis spēkā.

Uz augšu