«Uzņēmējiem ir nepieņemams izglītības un zinātnes ministres lēmums nepildīt š.g. 7.janvāra valdības lēmumu, ar kuru noteikts - fizikai vai ķīmijai jākļūst par obligātu centralizēto eksāmenu, vidusskolu absolvējot», uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Jau ziņots, ka, izvērtējot darba devēju pieprasījumu pēc jauniem inženieriem un šo speciālistu piedāvājumu darba tirgū, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padome (TSP) jau aizvadītā gada 28.augusta sēdē lēma uzturēt spēkā prasību par obligātu centralizēto eksāmenu dabaszinātnēs (matemātikā, fizikā un ķīmijā) noteikšanu vidējās izglītības ieguvei Latvijā.
«Centralizēts eksāmens fizikā vai ķīmijā ir solis pretim eksaktajās zinātnēs erudītākam un darba tirgū pieprasītam darbiniekam,» uzsver LTRK Padomes loceklis, Eksporta padomes priekšsēdētājs un Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents Normunds Bergs, atzīmējot, ka līdz šim Latvijā nepietiekami tikusi pievērsta uzmanība eksakto zinību apguvei. «Neapgūstot fiziku, ķīmiju, daudzās ražojošās nozarēs darbu neatrast,» skarbo realitāti raksturo N.Bergs, akcentējot, ka ar steigu jāķeras arī pie dabaszinātņu skolotāju sagatavošanas un eksāmenu satura pārskatīšanas, jo tas sen vairs neatbilst mūsdienīgam mācību procesa prasībām.»
«Loģiskas domāšanas pamats ir matemātika, pasauli nevar izprast bez fizikas apguves,» uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, atzīmējot, ka «nevar apzagt nākamās paaudzes jau skolas vecumā, neveicinot dabaszinātņu apguvi!»
«Valsts pienākums ir nodrošināt ikviena indivīda spēju ilgstoši domāt, strādāt disciplinēti un spēt orientēties nestandarta situācijās,» akcentē Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis, uzsverot, ka bez fizikas un ķīmijas apguves šīs Latvijas tautsaimniecībai tik ļoti nepieciešamās prasmes skolēni iegūt nevar. «Inženieriem ir jāspēj strādāt precīzi, darbs ir ilgstošs un paviršības nepieļauj. Latvijas darba tirgū visvairāk trūkst tieši šādu speciālistu. Fizikas un ķīmijas zināšanas un to iegūšanas process ir būtisks jebkuram neatkarīgi no tā, kurā jomā cilvēks gatavojas strādāt; nepieciešams plānveidīgi strādāt pie fizikas un ķīmijas zināšanu, prasmju līmeņa paaugstināšanas, sākot jau ar zināšanām matemātikā jaunākajās klasēs, mācību saturu, skolotāju kvalifikāciju u.t.t.. Eksāmens ir nepieciešams kā motivējošs faktors, taču vairāk kā indikators, kas parāda esošo zināšanu līmeni salīdzinājumā ar nepieciešamo.»
«Statistika neiepriecina – ik gadu vidēji par 500 sarūk skolēnu skaits, kuri izvēlas kārtot šobrīd neobligātos centralizētos eksāmenus dabaszinātnēs, potenciāli aizvien samazinās arī mūsu nozarē darbam kvalificētie speciālisti, un tas notiek nevis augstskolā, bet jau vidusskolas solā,» bažas pauž LETERA valdes loceklis Ilmārs Osmanis.
Jau ziņots, ka TSP priekšlikums, kuru valdībā virzīja tā brīža izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, Ministru kabineta atbalstu guva š.g. 7.janvārī. Līdz ar valdības lēmumu piektais centralizētais eksāmens fizikā vai ķīmijā būtu tiem vidusskolēniem, kuri skolu absolvēs 2015./2016.mācību gadā. Patlaban vidusskolēniem ir jākārto četri centralizētie eksāmeni - latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā un vienā izvēles priekšmetā.
