Ķīmijas skolotāji: Matemātikas eksāmens pierādīja, ka rezultāti nekļūst labāki (16)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

No jauna ieviestais obligātais eksāmens matemātikā pierādīja, ka skolēnu sekmes nekļūst labākas tikai eksāmena dēļ, šādu viedokli pauda Latvijas Ķīmijas skolotāju asociācijas (LĶSA) valdes priekšsēdētāja vietnieks Ilmārs Rikmanis.

Komentējot diskusiju par fizikas un ķīmijas eksāmenu iekļaušanu obligāto eksāmenu vidū, Rikmanis norādīja, ka šis lēmums ir atbalstāms, tomēr tikai gadījumā, ja skolēniem ir iespēja izvēlēties, kuru no diviem eksāmeniem kārtot. Pretējā gadījumā šis jautājums nav apspriežams. Viņš gan uzskata, ka eksāmenu ieviešana kaut nedaudz, bet tomēr uzlabos esošo situāciju.

Pēc Rikmaņa domām, plānotā eksāmena saturam jābūt visaptverošam, iekļaujot arī praktiskus pārbaudījumus, kas var arī neizpausties laboratorijas darbu veidā. Viņš norādīja, ka visām skolām nemaz nav labiekārtotu ķīmijas kabinetu, kas var nodrošināt standartos ierakstītās prasības, tomēr viņš piebilda, ka «ikdienā neviens pat nesūdzas par to trūkumu, līdz nepienāk eksāmeni, kuros reāli pārbaudītu, vai standartos iekļautie uzdevumi tiek pildīti».

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V) piedāvāja pievērsties skolēnu pozitīvajai motivēšanai, kas caur praktisku darbošanos ieinteresēs padziļinātāk apgūt eksaktos un dabaszinātņu mācību priekšmetus. Atbildot uz jautājumu, vai tas ir reāli paveicams, Rikmanis neredz finansiālu segumu šādām idejām. «Bija Eiropas Savienības projekti, ar kuru palīdzību labiekārtoti kabineti un apmācīti skolotāji. Un tas arī viss,» teica LĶSA priekšsēdētāja vietnieks.

Rikmanim nešķiet, ka papildu eksāmens, ko jau kārto daļa skolēnu, varētu radīt lielu slogu skolām: «No skolām tas prasa tikai papildu dienu un telpas.»

Tomēr augstskolu paziņojumus par to, ka skolas skolēnus nespēj pienācīgi sagatavot studijām, Rikmanis uzskata par nepamatotiem un norāda, ka augstskolām pašām ir jāmainās. Viņš neatbalsta pieņemšanas prasību samazināšanu, piebilstot, ka šādu soli augstskolas sper, vēloties kāpināt studējošo skaitu augstskolās. «Augstskolām pašām jāmotivē skolēni izvēlēties kārtot ķīmijas vai fizikas eksāmenus. Pašlaik skolēni tos neizvēlas, jo apzinās, ka varēs tikt cauri ar matemātikas vai bioloģijas eksāmenu,» skaidroja Rikmanis, norādot, ka ļoti lielais studentu atbirums norāda uz nepareizu augstskolu pieeju.

Viņš uzskata, ka augstskolas saprot, kādu iespaidu uz mācību kvalitāti un rezultātiem atstāj iestāšanās prasību samazinājums, tomēr tās nesagatavotos studentos turpina vainot skolas.

Situācijas atrisinājums jāmeklē darba devēju atbalstā. «Tas, ka ķīmijas skolotājs viņiem priekšā kaut ko stāsta par nākotnes iespējām, ir viens variants, bet, ja publiskajā telpā no darba devējiem izskanētu, ka, lūk, mums vajag tādus un tādus speciālistus, tas noteikti motivētu. Tad ir skaidrāka bilde un tas, uz ko tiekties,» pārliecināts Rikmanis.

Komentāri (16)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu