Gandrīz 100 Latvijas skolas nespētu izpildīt jaunos vidusskolu kritērijus; IZM slēdzamo skolu sarakstu noliedz (12)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

Gandrīz 100 Latvijas skolas nespētu izpildīt jaunos vidusskolām iecerētos kritērijus, atbilstoši kuriem minimālo skolēnu skaitu novadu skolās plānots noteikt 15 bērni, bet pilsētas vidusskolu klasēs - 18 bērni.

Šāda informācija tika parādījusies Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā, tomēr IZM darbinieki apgalvo, ka informācija esot neprecīza, turklāt topošajiem kritērijiem neatbilstošo skolu saraksts noteikti neesot uzskatāms par slēdzamo skolu sarakstu.

Slēdzamo skolu saraksts nekad nav pastāvējis un nepastāv, sarunā ar aģentūru LETA paziņoja izglītības ministre Ina Druviete (V).

Neskatoties uz šādu Druvietes paziņojumu, publiskajā telpā nonācis to skolu saraksts, kas nespētu izpildīt kritērijus par vismaz 15 skolēniem novadu un vismaz 18 izglītojamajiem pilsētas vidusskolu klasēs. IZM mājaslapā pieejamie dati liecināja, ka Latvijā ir gandrīz 100 šādu skolu, tomēr vēlāk IZM pārstāvji paziņoja, ka dati neesot precīzi, tāpēc izdarīt spriedumus būtu pārsteidzīgi.

Pārsteidzīgi spriest, vai kāda no nosauktajām skolām varētu būt apdraudēta, ir tādēļ, ka kritēriji par minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasē vēl tikai tiek apspriesti, paziņoja Druviete. Pašlaik vēl nav panākta vienošanās, vai šādi kritēriji vispār būtu jāievieš. Kā skaidroja Druviete, šajā jautājumā pastāv radikālas viedokļu atšķirības.

Ministre skaidroja, ka, veidojot jauno pedagogu darba samaksas modeli, mēģināts pēc iespējas atsaistīt skolotāju algu no skolēnu skaita, jo Latvijā iedzīvotāju blīvums ir ļoti zems. Tāpēc skolēnu skaits nevarot kalpot par noteicošo faktoru skolu pastāvēšanai.

Druviete apgalvoja, ka runas par IZM vēlmi slēgt skolas esot spekulācija. Turklāt viņa norādīja, ka skolu pastāvēšana ir pašvaldību, kas ir šo izglītības iestāžu dibinātājas, nevis valsts atbildība. "Valstij ir jāredz skolu tīkla attīstība kopumā," teica politiķe un uzsvēra, ka pašvaldībām ir jāspēj rast līdzekļi skolu eksistencei.

"Mēs nedrīkstam pieļaut kļūdas," teica Druviete, sakot, ka lēmumi par skolu tīkla nākotni būšot izsvērti. Viņa norādīja, ka šie lēmumi nevar tikt pieņemti, balstoties uz īslaicīgām ekonomiskām interesēm.

Runājot par to, cik skolām jābūt gatavām apvienoties vai tikt slēgtām, Druviete vien atteica, ka šā gada 1.septembri skolas var sagaidīt mierīgi un bez bailēm, jo par pārmaiņām ir jābūt paziņotam vismaz sešus mēnešus iepriekš, tātad tās var īstenot ne ātrāk kā no nākamā mācību gada.

Portāls "kasjauns.lv" vēstīja, ka patlaban 30% vidusskolu skolēnu skaits 12. klasēs nepārsniedz 20, bet 10% tas nepārsniedz pat 10 skolēnus. Lai ekonomētu līdzekļus, ir rosināta diskusija, lai noteiktu minimālo skolēnu skaitu 10.klasēs, proti, 10.klase novados un lielajās pilsētās varētu tikt atvērta un finansēta, ja skolēnu skaits attiecīgi būtu 15 un 18.

Laukos ir vairāki desmiti vidusskolu, kurās 10.klasē ir mazāk nekā 15 audzēkņi - Aglonas internātvidusskola, Aglonas vidusskola, Aizkraukles 1. vidusskola, Alojas vidusskola, Alsungas vidusskola, Ļaudonas vidusskola, Durbes vidusskola, Augstkalnes vidusskola, Baložu vidusskola (Ķekavas novads), Baltinavas vidusskola, Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola, Bēnes vidusskola, Bērzpils vidusskola, Atašienes vidusskola, Burtnieku vidusskola, Ciblas vidusskola, Apes vidusskola, Dzērbenes vidusskola, Ezernieku vidusskola (Dagdas novads), Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošā vidusskola, Gulbīša vidusskola (Gulbenes novads), Indras vidusskola, Irlavas vidusskola, Istras vidusskola, Īslīces vidusskola, Jaunjelgavas vidusskola, Jaunpils vidusskola, Kalnciema vidusskola, Kalnciema pagasta vidusskola, Kandavas internātvidusskola, Kārsavas vidusskola, Krimuldas vidusskola, Ķeguma komercnovirziena vidusskola, Lejasciema vidusskola, Liepnas vidusskola, Liepupes vidusskola, Līgatnes novada vidusskola, Lizuma vidusskola, Līvānu 2. vidusskola, Līvbērzes vidusskola, Mālpils novada vidusskola, Maltas 1. vidusskola, Mazsalacas vidusskola, Mežotnes internātvidusskola, Misas vidusskola, Naukšēnu novada vidusskola, Nītaures vidusskola, Gaujienas vidusskola, Pāvilostas vidusskola, Pilsrundāles vidusskola, Piltenes vidusskola, Priekules vidusskola, Raunas vidusskola, Ropažu vidusskola, Rudzātu vidusskola, Rugāju novada vidusskola, Sabiles vidusskola, Salas vidusskola (Salas novads), Salaspils 2. vidusskola, Saldus novada pašvaldības Ezeres vidusskola, Salienas vidusskola (Daugavpils novads), Skaistkalnes vidusskola, Skrundas vidusskola, Suntažu vidusskola, Staiceles vidusskola, Stalbes vidusskola, Strenču novada vidusskola, Tilžas vidusskola, Tiskādu vidusskola, Ugāles vidusskola, Uzvaras vidusskola (Bauskas novads), Vaboles vidusskola, Vangažu vidusskola, Vārkavas vidusskola, Vecbebru Profesionālā un vispārizglītojošā internātvidusskola, Vircavas vidusskola, Vecumnieku novada Valles vidusskola, Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola, Zasas vidusskola, Zemgales vidusskola (Daugavpils novads), Zemgales vidusskola (Tukuma novads) un Zvejniekciema vidusskola.

Ne mazums šādu skolu ir arī pilsētās - Jūrmalas pilsētas Jaundubultu vidusskola, Ķemeru vidusskola, Majoru vidusskola, Rēzeknes 3. vidusskola, Daugavpils Valsts poļu ģimnāzija, Rīgas Imantas vidusskola, Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola, Rīgas Kristīgā vidusskola, Rīgas Ukraiņu vidusskola, Rīgas 19. vidusskola, Rīgas 31. vidusskola, Rīgas 32. vidusskola, Rīgas 65. vidusskola, Rīgas 69. vidusskola, Iļģuciema vidusskola un S. Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola.

Komentāri (12)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu