Saeima ceturtdien otrajā galīgajā lasījumā veica grozījumus likumā «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību», iekļaujot Latvijā kontrolējamo narkotisko un psihoaktīvo vielu sarakstā jaunas psihoaktīvo vielu ķīmisko grupu pamatformulas un uzlabojot līdzšinējos vielu aprakstus.
Latvijā kontrolējamo vielu saraksts papildināts ar vielām, kas līdz šim bija iekļautas pagaidu aizlieguma sarakstā. Tās ir jaunas psihoaktīvās vielas, kuru apriti ar Slimību profilakses un kontroles centra lēmumu var aizliegt uz laiku līdz 12 mēnešiem, ja par tām iegūta informācija no Eiropas Agrīnās brīdināšanas sistēmas vai saņemts tiesu ekspertīžu iestādes atzinums.
Saraksts papildināts ne tikai ar vielām, kas atrastas Latvijā, bet arī tādiem veselībai kaitīgiem ķīmiskiem savienojumiem, kas konstatēti citās Eiropas valstīs.
Ar šodien pieņemtajiem grozījumiem aizliegums veikt darbības ar jaunām psihoaktīvām vielām zaudē pagaidu statusu un kļūst pastāvīgs.
Saeima jau pieņēmusi grozījumus Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību par pagaidu aizliegumā esošu vielu apriti, tādējādi būtiski samazinot «spaisa» maisījumu pieejamību, norāda Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Parlaments turpina darbu pie universālu aprites aizliegumu vielām, kuras nav iekļautas narkotisko vielu sarakstā, bet cilvēka veselībai var radīt līdzvērtīgus draudus.
Kā norāda likumprojekta autori, Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, strauji pieaugusi jaunu psihoaktīvo vielu izplatība, tirdzniecība un lietošana. Pētījumos konstatēts, ka 2,5 procenti iedzīvotāju dzīves laikā vismaz vienu reizi lietojuši jaunās psihoaktīvās vielas saturošus smēķējamos augu maisījumus. Savukārt Latvijā jaunās psihoaktīvās vielas lietojuši deviņi procenti jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas ir trešais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Saskaņā ar Valsts policijas datiem laikposmā no 2013.gada 23.februāra līdz 30.septembrim Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ķīmisko ekspertīžu nodaļā kopā veiktas 350 jauno psihoaktīvo vielu ekspertīzes, no kurām 71 procentā gadījumu atklātā viela nebija pakļauta kontrolei Latvijā.
