Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Bijušie «Parex» akcionāri nesamierināsies ar lēmumu apturēt prāvos procentu maksājumus

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Bijušie «Parex bankas» akcionāri Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins negrasās samierināties ar lēmumu apturēt tiem procentu maksājumus par savulaik bankā noguldīto naudu, vēsta sabiedriskā medija portāls «lsm.lv».

Kad valsts krīzes sākumā nacionalizēja banku «Parex banka», viens no darījuma nosacījumiem bija, ka tās bijušie īpašnieki bankā noguldīs arī savu naudu, lai palīdzētu tai izdzīvot. Tomēr drīz atklājās, ka Krasovickis, Kargins un viņu ģimenes locekļi par šiem noguldījumiem no «Parex bankas» saistību pārņēmējas «Reverta» saņem procentu maksājumus - vidēji 4,4 miljonus eiro gadā. Pirms divām nedēļām situācija mainījās, un procentu maksājumi apstājās pilnībā.

Tas notika, jo jūlijā spēkā stājās grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kuri paredz «Revertas» pakārtotās saistības jeb subordinēto kapitālu un procentu maksājumus veikt tikai pēc pilnīgas valsts atbalsta atmaksas.

Kā vēsta «lsm.lv», Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe norādījis, ka jaunā norma pēkšņi un paklusām iestrādāta likumā, kura sākotnējais mērķis bijis pavisam cits. Viņa klienti ar šādu valsts soli nesamierināšoties. «Mēs pašreiz vēl analizējam un plānojam. Es domāju, ka momentā vērsties Satversmes tiesā nav iespējams, jo nav jau skaidrs, ka tieši šis likums - varbūt tā ir vienkārši «Revertas» maksātnespēja un ne likumā ir vaina. Bet var jau būt, ka pēc kāda laika mēs līdz tam nonāksim. Bet nu sīkāk atšifrēt es nevēlētos, jo tas nenāks par labu mana klienta interesēm,» sacīja Grūbe.

Viņš uzsver, ka jaunais likums nonācis pretrunā ar Kredītiestāžu likumu, kurā norādīts, ka šāda kārtība būtu attiecināma tikai uz uzņēmumiem, kam sniegtu valsts atbalstu nākotnē. «Tās mūsu attiecības ar valsti regulē ieguldījumu līgums, pamatojoties uz kuru valsts pārņēma banku. Ja šobrīd daži politiķi domā, ka šobrīd viņi ir pirms vēlēšanām guvuši punktus cīņā pret oligarhiem, tad patiesībā var būt jebkurš viņu vietā, un secinājums ir, ka valsts nav uzticama līgumu partnere. Vienā brīdī var izdomāt, ka līgums ir jāmaina,» teicis Grūbe.

Tikmēr «Reverta» uzskata, ka likums ir viennozīmīgi noteicis, ka banka nedrīkst turpināt maksāt bijušajiem «Parex bankas» akcionāriem, neatstājot nekādas interpretācijas iespējas. «Revertas» valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava apliecinājusi, ka «Reverta» ir maksātspējīga un maksā visas savas saistības laikā un pilnā apmērā.